Konkurences padomes (KP) sabiedriskās domas pētījums, kuru KP īsteno reizi divos gados, atklāj nemainīgu tendenci: lai arī pieaug sabiedrības izpratne par konkurences pārkāpumiem, katrs desmitais aptaujātais Latvijas uzņēmums būtu gatavs apzināti vienoties ar konkurentiem par cenām, tirgu vai īstenot citu konkurences kropļojumu, lai gūtu prettiesisku peļņu, tādējādi par precēm un pakalpojumiem patērētājiem liekot pārmaksāt. Savukārt pašvaldības kļuvušas apzinīgākas – iesaistīties pārkāpumos būtu gatavas tikai 3 % aptaujāto pašvaldību, kas ir par 7 % mazāk nekā iepriekšējā periodā.
Būtiskākās konkurences vides problēmas
Aptaujā tika noskaidrots sabiedrības un padziļināti arī uzņēmēju, pašvaldības pārstāvju, nevalstisko organizāciju un juridisko biroju viedoklis. Aptaujātie kā galveno Latvijas konkurences vides attīstības kavēkli jau vairāku gadu garumā min konkurentu aizliegtas vienošanās jeb karteļus publiskajos iepirkumos. To norāda 61 % sabiedrības. Kā otra aktuālākā konkurences vides problēma Latvijā ir lielo uzņēmumu dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana (min 55% respondentu) un trešā – valsts un pašvaldību pieņemtie lēmumi un darbības, kas nepamatoti kropļo konkurenci (norāda 41% sabiedrības).
Taujāti par nozarēm, kurām KP būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, sabiedrība kopumā visbiežāk minēja medicīnas, būvniecības un enerģētikas nozares.
Naudas sodiem jābūt lielākiem
Pētījuma rezultāti liecina, ka ekspertu vidū KP piemērotie naudas sodu apmēri kopumā tiek vērtēti kā pietiekami samērīgi, lai preventīvā līmenī atturētu tirgus dalībniekus no konkurences tiesību pārkāpumu izdarīšanas. Tā domā puse (52%) aptaujāto uzņēmumu un trīs ceturtdaļas (74%) pašvaldības pārstāvju. Taču 2024. gadā šim rādītājam ir tendence samazināties, vienlaikus pieaugot viedoklim, ka naudas sodiem par konkurences pārkāpumiem būtu jābūt lielākiem. Kopumā trešdaļa uzņēmumu domā, ka sodiem būtu jābūt lielākiem, un šis rādītājs 2024. gadā ir pieaudzis par 10%, tāpat piektā daļa pašvaldību domā, ka sodus vajadzētu palielināt. Kopš 2022. gada šis rādītājs ir palielinājies par 13%.
Pieaug uzņēmumu izpratne par konkurences tiesībām
Latvijas sabiedrība kopumā ir labi informēta par godīgas konkurences principiem tirgū. Divas trešdaļas aptaujāto iedzīvotāju ir informēti, ka tirgus dalībniekiem ir aizliegts vienoties par cenām, atlaidēm, tirgus un klientu sadali. Līdzvērtīga sabiedrības daļa zina, ka dominējošā stāvoklī esoši uzņēmumi nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savu tirgus varu un ka valsts un pašvaldības iestādes nedrīkst diskriminēt uzņēmumus un radīt nepamatotas konkurences priekšrocības.
Likumsakarīgi, ka ekspertu vidū (jo īpaši pašvaldību un asociāciju izlasēs) respondenti par konkurences tiesību regulējumu ir ievērojami labāk informēti nekā sabiedrībā kopumā. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem pieaug arī uzņēmēju izpratne par konkurences tiesībām: par 69% pieaugusi aptaujāto uzņēmumu izpratne, ka tirgus dalībniekiem ir aizliegts vienoties par tirgu vai klientu sadali (kopumā par to informēti ir 85% respondentu), tāpat par 21% pieaugusi uzņēmumu izpratne, ka aizliegts piemērot pārmērīgi zemas cenas, kas nesedz pašizmaksu vai ir būtiski zemākas par nozares vidējām cenām (kopumā par to ir informētas divas trešdaļas aptaujāto uzņēmumu).
Interese pieprasīt konkurences pārkāpumu rezultātā radušos zaudējumus
Jebkura persona, kas cietusi zaudējumus konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā, saskaņā ar Konkurences likumu ir tiesīga prasīt no pārkāpējiem šo zaudējumu atlīdzināšanu. Pēdējo divu gadu laikā ir pieaugusi respondentu interese piedzīt zaudējumus, kas radušies konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā. Visbiežāk šo iespēju ir izvērtējuši juridiskie biroji, kas pārstāv uzņēmumu intereses tiesās, – teju puse no visiem aptaujātajiem. Tāpat zaudējumu piedziņu ir izvērtējuši 7% uzņēmumu (+2% salīdzinājumā ar 2022. gadu) un 18% pašvaldību (+11% salīdzinājumā ar 2022. gadu).
2024. gadā par 5% ir pieaugusi arī uzņēmumu informētība par “Iecietības programmu”, kas pirmajam kartelistam, kas atzīstas pārkāpumā, nodrošina atbrīvojumu no naudas soda un lieguma piedalīties iepirkumos. Kopumā par “Iecietības programmas” priekšrocībām ir dzirdējis katrs piektais uzņēmums, un kā būtiskākās barjeras, kas liedz atzīties pārkāpumos, tiek minētas bailes tikt identificētam kā pārkāpuma ziņotājam un neuzticība valsts pārvaldes iestādēm.
Pieņemtie lēmumi tirgu ietekmē pozitīvi
Pētījums atklāj, ka KP lēmumi galvenokārt tiek vērtēti pozitīvi. Vairāk nekā divas trešdaļas respondentu atzina, ka lēmumi kopumā ir kvalitatīvi, juridiskie pamatojumi un konkurences tiesību normatīvo aktu piemērošana lēmumos ir skaidra un saprotama. Vispozitīvāk KP pieņemto lēmumu kvalitāti vērtēja pašvaldību un asociāciju/ NVO pārstāvji.
Pašvaldības un asociāciju/ NVO pārstāvju vidū gandrīz viennozīmīgi (>80% gadījumu) dominēja uzskats, ka KP pieņemtie lēmumi tirgu ietekmē pozitīvi. Nedaudz rezervētāki bija aptaujātie uzņēmēji, bet arī šajā auditorijā valdīja pozitīvi vērtējumi – 63% uzņēmēju pauda viedokli, ka KP pieņemtie lēmumi tirgu ietekmē pozitīvi.
Sabiedriskās domas aptauju KP veic reizi divos gados, lai noskaidrotu sabiedrības un padziļināti uzņēmēju, asociāciju un pašvaldību informētību par konkurences tiesībām, KP darbu, kā arī gūtu plašāku ieskatu par aptaujāto vēlmēm attiecībā uz turpmāko iestādes darbību. Aptaujas dati tiek ņemti vērā, izstrādājot iestādes stratēģiju un vērtējot iestādes darbības uzlabošanu un komunikāciju ar sabiedrību.
Aptauju KP uzdevumā veica pētījumu aģentūra Latvijas Fakti.