Raksts sagatavots žurnālam "Būvinženieris"
(2025. gada aprīlis, Nr.103)
Konkurence ir brīvā tirgus nozīmīgs elements, tā stūrakmens. Taču, kad ekonomikā pastāv brīvais tirgus, ir nepieciešams arī normatīvais regulējums, lai aizsargātu brīvā tirgus pareizu funkcionēšanu un tā būtiskos elementus. Konkurences veicināšanu un aizsardzību nodrošina konkurences tiesības.
Kad biedrībām jāievēro konkurences tiesības
Konkurences tiesību pamata subjekts ir tirgus dalībnieki, kuru darbība var apdraudēt brīvu un godīgu konkurenci tirgū. Tirgus dalībnieks[1] ir jebkura persona, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no tās juridiskā statusa vai finansēšanas veida[2]. Turklāt ar saimniecisko darbību nav saprotams tas, ar ko ierastāk sastopamies nodokļu tiesību kontekstā, bet tā ir jebkura darbība, kas ir saistīta ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū[3]. Šajā gadījumā pat peļņas gūšanai nav izšķirošas nozīmes[4]. Pamatā tirgus dalībnieki ir uzņēmumi, taču ir gadījumi, kad par tirgus dalībnieku var būt uzskatāmas biedrības.
Biedrība kā tirgus dalībnieks
Lai efektīvāk īstenotu dažādas idejas un sasniegtu mērķus, personas var apvienoties biedrībās. Biedrību izvirzītie mērķi var būt dažādi: vides, sociālie, ar veselības aprūpi, izglītību, sportu saistīti, arī būvniecības jomā. Vienlaikus nereti, realizējot izvirzītos mērķus, biedrības noteiktai darbības jomai var būt arī saimnieciskas darbības raksturs. Šādā gadījumā biedrības darbība būs pakļauta konkurences tiesību iedarbībai.
Biedrības biedri – tirgus dalībnieki
Var būt arī gadījumi, kur biedrība saimniecisko darbību pati neveic, tomēr tās biedri, kas var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas, gan arī brīvo profesiju pārstāvji, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības veicējiem konkurences tiesību izpratnē un ir tirgus dalībnieki. Kad šādos gadījumos biedrība darbojas kā tirgus dalībnieku apvienība, biedrība kļūst atbildīga par minēto tirgus dalībnieku kopīgo interešu aizstāvību.[5] Tāpēc nav būtiski, ka šāda tirgus dalībnieku apvienība neveic saimniecisko darbību, lai attiecībā uz to arī būtu piemērojamas konkurences tiesības.
Biedrība ar valsts deleģētu uzdevumu
Vēl atsevišķi vērts īsi pieminēt gadījumus, kad biedrības veic valsts deleģētus uzdevumus, proti, uzdevumu, kas jāveic publiskai personai, efektivitātes un lietderības nolūkos nolemts deleģēt privātajam sektoram, t.sk. biedrībai. Lai gan darbībām, kas attiecas uz publiskās (valsts) varas īstenošanu, ierasti nav saimnieciskās darbības rakstura, tomēr tas nenozīmē, ka valsts deleģēts uzdevums izslēdz konkurences tiesību piemērošanu.[6] Konkurences tiesības ir attiecināmas, kad nozares profesionālām organizācijām no likuma faktiski izriet ekskluzīva kompetence lemt, vai kāds subjekts ir tiesīgs uzsākt darbību kādā tirgū un noteikt principus darbībai šajā tirgū, tādējādi ietekmējot gan biedrībā esošo tirgus dalībnieku konkurētspēju, gan arī noteikta sektora vai tirgus nākotnes konkurences elementus.
Kādi no konkurences tiesībām izrietoši aizliegumi jāņem vērā biedrībām
Ja uz biedrību ir attiecināmas konkurences tiesības, tad biedrībām to darbībā ir jāievēro:
Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums biedrību darbībā konstatējams reti, un tie ir gadījumi, kad pati biedrība veikusi saimniecisko darbību. Tas arī iezīmē atšķirību starp novērtējumu vienošanās aizlieguma un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, kad pēdējā gadījumā sevišķa uzmanība tiek pievērsta tam, vai pati biedrība ir uzskatāma par tirgus dalībnieku, un nav īpašas nozīmes tās dalībnieku statusam. Gan ievērojami biežāk konstatēts, ka biedrības nav ievērojušas konkurences tiesībās noteikto vienošanās aizliegumu.
Informācijas apmaiņa un apkopošana biedrībās
Nozīmīgs ikdienas process biedrībās ir biedru saziņa, sarunas, komunikācija un darbs ar dažāda veida informāciju, lai īstenotu biedrības darbībā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Vienlaikus informācijas apmaiņa var gan veicināt, gan arī ierobežot konkurenci. Būtiski ir pievērst uzmanību tam, lai ar minēto darba procesu netiktu pārkāpts konkurences tiesībās nostiprinātais vienošanās aizliegums.
Aizliegta informācijas apmaiņa
Atbilstoši konkurences tiesībām katram tirgus dalībniekam, konkurējot ar citiem, ir jāizmanto brīvas, vienlīdzīgas un godīgas konkurences līdzekļi. Tā rezultātā katram tirgus dalībniekam sava darbība tirgū ir jānosaka patstāvīgi[9], un aizliegta ir tādas informācijas izpaušana vai apmaiņa, kas var ietekmēt nozīmīgus savstarpējās konkurences elementus. Biedrību gadījumā, kur īpaši tās biedri ir savstarpēji konkurējoši tirgus dalībnieki, būtiski, lai biedrība nedarbojas kā informācijas apmaiņas platforma, kas samazina vai izslēdz neskaidrības par tās biedru – konkurentu darbību tirgū.
Informācijas saturs
Aizliegtas informācijas apmaiņas riskus rada komerciāli sensitīvas informācijas izpaušana. Komerciāli sensitīva informācija ir jebkura informācija, kas var ietekmēt konkurenta rīcību vai stratēģiju tirgū, tā var būt informācija, kas satur datus par pagātni, esošo situāciju vai nākotni. Informācijas, ar kuru aizliegts apmainīties, atsevišķi piemēri konkretizēti arī Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā.
Informācijas apmaiņas veidi
Aizliegta vienošanās parasti tiek īstenota tiešas vai netiešas informācijas apmaiņas veidā (sarunas, sarakstes, saskaņotas darbības, vienošanās), kurai ir konkurenci ierobežojošs mērķis vai sekas. Biedrību ietvaros tās ir ne tikai biedru savstarpējās komunikācijas ceļā vai ar saskaņotām darbībām panāktas aizliegtas vienošanās, bet par aizliegtu vienošanos var būt uzskatāmas arī biedrību ietvaros izdotas pret konkurenci vērstas vai konkurenci ierobežojošas rekomendācijas vai prognozes par biedrības dalībnieku darbību tirgū pat, ja tās šķietami tiek prezentētas kā nesaistošas. Ja biedri rekomendācijas ievēro, tad rekomendācijas iegūst faktiski saistošu raksturu.
Aizliegta vienošanās var būt konstatējama arī gadījumos, kad darbību pamatā ir vienpusēji publiski paziņojumi (signalizēšana), piemēram, paziņojumi konferencēs vai publiskās tikšanās, kur piedalās nozares pārstāvji, arī paziņojumi presē, sociālos tīklos un citos sabiedriskos mēdijos. Signalizēšanas gadījumā tirgus dalībnieks (biedrību gadījumā tas var būt arī biedrības pārstāvis vai vadītājs) publiski pauž nodomu par tirgus dalībnieku tālāko rīcību tirgū, piemēram, par nākotnes cenām vai to celšanos, plānotiem pārdošanas apjomiem vai tirgus stratēģiju, apzinoties un arī sagaidot, ka to ņems vērā un atbilstoši rīkosies konkurējoši tirgus dalībnieki. Proti, ja biedrības kopsapulcē tā vadītājs vai kāds no biedriem publiski pauž nodomu, ka cenas nozarē jāceļ vismaz par 10%, lai kompensētu pieaugošās izmaksas, tad ar lielu varbūtību nozarē cenas celsies, lai gan izmaksu un cenu jautājums katram tirgus dalībniekam būtu jālemj individuāli. Tas ļauj savstarpēji konkurējošiem tirgus dalībniekiem saskaņot savas darbības bez tiešas saziņas. Ņemot vērā, ka signalizēšana var samazināt savstarpējo konkurences spiedienu un mazināt neskaidrību tirgus dalībniekiem par to konkurentu darbību tirgū, arī šāda veida darbības ir aizliegtas.
Atļauta informācijas apmaiņa
Lai gan no atsevišķu tematu pārrunāšanas biedrību ietvaros noteikti jāizvairās, biedrībām ir jāturpina sasniegt to mērķi un izvirzītie uzdevumi, un ar to saistībā informācijas apmaiņa ir pieļaujama.
Dažādu mērķu sasniegšanai bieži biedrību ietvaros arī nepieciešams apkopot informāciju, kuru tālāk izmantot augstāk minētajās iniciatīvās. Biedrību ietvaros apkopojot informāciju, ir būtiski pievērst uzmanību turpmākajam.
Informācijas apkopošanas mērķis un nepieciešamība
Ir jābūt skaidri definētiem mērķiem un iemesliem, kāpēc ar informāciju jāapmainās vai to jāapkopo. Piemēram, ja apkopo informāciju par nozares pārdošanas datiem, tad būtu jāatbild uz jautājumu, kāpēc tas nepieciešams; ja atbilde būtu – tas nepieciešams sabiedrības informēšanai, tad nākamais jautājums būtu uzdodams, vai sabiedrība to pieprasa un kāda nozīme ir sabiedrībai būt par to informētai, utt. Citiem vārdiem – nepieciešams pierādīt rīcības (informācijas apkopošana vai apmaiņa) un sasniedzamo mērķu savstarpējā saistība.
Persona, kas apkopo informāciju
Viens no piemērotākajiem risinājumiem būtu informācijas apkopošanu uzticēt ar biedrības biedriem nesaistītai personai. Ja informācijas apkopošanu veic kāds no biedriem – tirgus dalībniekiem, tad pastāv risks, ka tā rīcībā var nonākt šī tirgus dalībnieka konkurentu komerciāli sensitīva informācija, kas var rezultēties aizliegtā vienošanās.
Apkopotās informācijas atklāšana
Apkopo informāciju var izpaust biedriem, ciktāl tā ir vispārīga. Ja tiek apkopota informācija par biedriem, ir būtiski, ka apkopotā informācija neļauj identificēt katra biedra individuālos rādītājus. Piemēram, ja tiek apkopota informācija par nozares piedāvāto pakalpojumu apjomiem, ir būtiski, ka informācijas izpaušanas gadījumā nav iespējams identificēt, kādi ir bijuši katra biedra individuālie apjomi.
Apkopojot informāciju, der papildus pievērst uzmanību:
- informācijas saturam – kāda informācija tiek apkopota un, vai it īpaši netiek apkopota komerciāli sensitīva informācija, kuras apkopošanai iztrūkst nepieciešamība;
- informācijas detalizācijas pakāpei – jo vispārīgāka informācija tiek apkopota, jo mazāki riski, ka apkopotās informācijas galarezultāta atklāšana radīs aizliegtas vienošanās riskus;
- informācijas vecumam un aktualitātei – ir pieļaujams apmainīties ar vēsturisko informāciju, un vēsturisko datu analīze var ļaut uzlabot nākotnes rādītājus. Konkurences tiesību praksē tiek uzskatīts, ka par vēsturisku uzskatāma gadu veca informācija, taču kopumā ņemams vērā – jo vecāka informācija, jo mazākus riskus tās apkopošana un atklāšana rada konkurencei. Vienlaikus tas, kas ir uzskatāms par vēsturisku informāciju, katrā nozarē ir vērtējams individuāli, ņemot vērā nozares un konkrētā tirgus īpatnības. Tagadnes vai nākotnes informāciju apkopot nevajadzētu;
- nozares specifikai – apkopojot informāciju, jāņem arī vērā nozares darbība, tirgus struktūra, piedāvāto produktu vai pakalpojumu raksturs. Piemēram, jo mazāk tirgus dalībnieku darbojas tirgū, jo lielāka iespēja ar informācijas apkopošanu un izpaušanu ir veicināt to rīcības koordināciju. Savukārt, ja tirgus ir sadrumstalots (tirgū darbojas daudz spēlētāju), tad informācijas apkopošanai un apmaiņai var būt pat pozitīvi ieguvumi;
- informācijas pieejamībai – informācija ir publiski pieejama vai arī to nepieciešams pieprasīt biedriem individuāli, iegūšanas izmaksas ir augstas vai prasa nozīmīgus resursus. Patiesi publiska informācija ir samērā vienkārši pieejama informācija ikvienam interesantam. Šādas informācijas apkopošana aizliegtas vienošanās riskus nerada. Taču, ja informācija nav publiski pieejama vai tās ieguve ir par maksu vai iegūšanā jāiegulda nozīmīgi resursi, tad tās apkopošana un atklāšana var nepamatoti kavēt konkurenci.
Nobeigumā – lai izvairītos no tā, ka konkurences tiesības var tikt pārkāptas, kā arī preventīvi nodrošinātu biedrības darbību atbilstību konkurenci regulējošiem normatīviem, nozīmīgi ir savlaicīgi biedrību ietvaros veicināt zināšanās par atļauto un aizliegto konkurences tiesību kontekstā, ja biedrības rīcība ir novērtējama caur minēto tiesību prizmu. Šajā gadījumā vērtīgi ir arī izstrādāt iekšējās konkurences tiesību ievērošanas vadlīnijas, kuru sagatavošanā var ieskatīties Konkurences padomes sagatavotajās vadlīnijās asociācijām “Vadlīnijas asociācijām un to biedriem par Konkurences likuma 11. pantā minētā aizlieguma ievērošanu”[10].
Kopumā der atcerēties, ka konkurences tiesību jomā biedrības ir kā tiesneši – tām ir jāievēro noteikumi, nevis tie jāpārkāpj.
Autores:
R. Šutko, Konkurences padomes Analītiskā departamenta direktore
I. Dāboliņa, Konkurences padomes Analītiskā departamenta direktores vietniece
[1] Saskaņā ar Konkurences likuma 1. panta 9. punktu tirgus dalībnieks ir jebkura persona, kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci
[2] EST 23.04.1991. spriedums lietā C-41/90, Höfner, 21. rindkopa.
[3] EST 16.06.1987. spriedums lietā C-118/85, Komisija pret Itāliju, 7. rindkopa
[4] EST 19.10.1980. spriedums apvienotajās lietās C-209/78 u.c., Van Landewyck, 88. rindkopa;
EST 16.11.1995. spriedums lietā C-244/94, FFSA, 21. rindkopa
[5] Ģenerāladvokāta Léger 10.07.2001. secinājumi EST lietā C-309/99, Wouters, 61. rindkopa.
[6] EST 28.02.2013. spriedums lietā C-1/12, Ordem dos Técnicos Oficiais de Contas, 59. rindkopa
[7] Saskaņā ar Konkurences likuma 11. panta pirmo daļu Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā
[8] Saskaņā ar Konkurences likuma 13. panta pirmo daļu jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā
[9] Augstākās tiesas 29.06.2009. spriedums lietā Nr.SKA-234/2009, Stats u.c., 18. un 24. punkts, 29.04.2011. spriedums lietā Nr.SKA-100/2011, Aizputes ceļinieks, u.c., 12.punkts
[10] Pieejamas Konkurences padomes mājaslapā - https://www.kp.gov.lv/lv/vadlinijas