Raksts gatavots vietnei Iepirkumi.lv
2023. gadā Konkurences padome (KP) konstatēja trīs karteļus - visi konstatēti iepirkuma ietvaros, ietekmējot pasažieru pārvadājumu nozari, ceļu būves un koksnes pārvadājumu jomu. Kopā par minētajiem karteļiem piemērojot 6 590 203,58 eiro naudas sodu.
Ņemot vērā to, ka karteļu izskaušana vēljoprojām ir viena no KP būtiskākajām prioritātēm, aktuāls ir jautājums par KP kapacitātes stiprināšanu un jaunu metožu ieviešanu, padarot iestādi vēl efektīvāku karteļu apkarošanā. Piemēram, 2023. gadā divās no karteļu izpētes lietām tika piemērotas jaunas izmeklēšanas metodes:
- Ģeolokācijas noteikšana
Pasažieru pārvadājumu jeb sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju karteļa gadījumā[1], KP pirmo reizi izmantoja mobilo operatoru sniegto informāciju par lietas dalībnieku noslodzes datiem. Gūtie dati ļāva iestādei veikt analīzi un izdarīt secinājumus, par kartelī iesaistīto uzņēmuma pārstāvju atrašanās vietu jeb ģeolokāciju. Kas apstiprināja iestādes rīcībā esošo sākotnējo informāciju par konkrētu uzņēmumu pārstāvju atrašanos viena no lietas dalībnieka uzņēmuma telpās, tiekoties par VSIA “Autotransporta direkcija” organizētā iepirkuma 16 lotu sadali.
- Variācijas skrīnings
Savukārt Ceļu būves karteļa lietā[2] KP pirmo reizi piemēroja jaunu izpētes metodi – variācijas skrīningu. Sākotnējo informāciju par potenciālu karteļa vienošanos iestāde ieguva no sadarbības partnera Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB). Iegūtā informācija liecināja par lietas dalībnieku tikšanās reizēm, kuru ietvaros notika vienošanās par iepirkumu sadali, kas attiecas uz VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) iepirkumiem par ceļu būvdarbiem Latvijas teritorijā.
Variācijas skrīnings ir viens no testiem, kas plaši pielietots starptautiskajā praksē, lai analizētu pretendentu iesniegtos cenu piedāvājumus iepirkumos. Starp visām LVC iepirkuma procedūrām KP izlases kārtībā izvēlējās 251, tostarp 6 iepirkuma procedūras, kuras identificētas lietas izpētes laikā, kurās LVC saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu (PIL) ir organizējusi atklāta konkursa procedūras par būvdarbu veikšanu valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem laika periodā no 2015. līdz 2021. gadam.
Variācijas skrīnings norādīja, ka cenu variācijas koeficients ar ļoti zemu variāciju (līdz 5 %) lielākoties ir iepirkuma procedūrās laika periodā no 2015. gada līdz 2020. gada sākumam (skat. 1.attēlu). Zema cenas variācija ir viena no pazīmēm, kas var liecināt par aizliegtas vienošanās esamību.
Tādējādi, KP secināja, ka zemā cenu piedāvājumu variācija analizētajās LVC iepirkuma procedūrās laika periodā no 2016. līdz 2018. gadam ir pazīme, kas kopsakarā ar lēmumā iegūtajiem faktiem un to novērtējumu apstiprināja KP konstatēto, ka ir pastāvējusi aizliegta vienošanās starp lietas dalībniekiem.
Piegādātāju apvienība kā aizsegs karteļa realizācijai
Būtisks aspekts, kas pirmo reizi tika detalizēti analizēts 2023. gada karteļu izpētes lietās ir pretendentu kopīga piedāvājumu iesniegšana jeb dalība apvienībā.
Vērtējot, vai kopīga piedāvājuma iesniegšana būtu uzskatāma par atļautu un kopīga piedāvājuma iesniegšana iepirkumos nepārkāpj Konkurences likumā (KL) noteikto vienošanās aizliegumu, ir jāvadās no apsvērumiem, vai:
- apvienībā iesaistītie tirgus dalībnieki nav spējīgi izpildīt iepirkumu prasības individuāli, tostarp paplašināt savu kapacitāti līdz nepieciešamajam līmenim. Šādā gadījumā tirgus dalībnieki nav uzskatāmi par faktiskiem vai potenciāliem konkurentiem un to vienošanās nav uzskatāma par konkurences ierobežojumu. Ja uzņēmums nespēj faktiski kvalificēties iepirkumiem (vai to daļām) individuāli, tam ir jāpiesaista, piemēram, apakšuzņēmēji, kuri arī nav spējīgi kvalificēties iepirkumam individuāli. Turpretī apvienības veidošana ar tirgus dalībnieku, kurš ir spējīgs kvalificēties iepirkumam individuāli, nav atļauta. Svarīgi arī, lai visi apvienībā iesaistītie uzņēmumi būtu nepieciešami iepirkuma līguma izpildei un lai nepamatoti netiktu izpausta komerciāli sensitīva informācija no vai uz piesaistīto tirgus dalībnieku;
- vienošanās izpilda KL 11. panta otrās daļas kritērijus. Tas nozīmē, ka kopīga dalība iepirkumā ir pieļaujama, ja tiek veidots konkurētspējīgāks un cenas / kvalitātes ziņā pilnīgāks piedāvājums, salīdzinot ar to, ko uzņēmumi būtu iesnieguši atsevišķi, un, ja patērētājam sniegtais labums šādas apvienības rezultātā krietni pārsniedz apvienības radītos konkurences ierobežojumus. Jāmin, ka vienošanās dalībniekiem jāspēj pierādīt, ka sadarbība ir tieši tik plaša, cik nepieciešams konkrētās efektivitātes realizēšanai, un ka tie nebūtu spējuši panākt šos uzlabojumus citā veidā. Tāpat tiem jāspēj pierādīt, ka vienošanās rezultātā netiks likvidēta konkurence ievērojamā tirgus daļā.
Jānorāda, ka apvienības dalībnieki savstarpēji drīkst apmainīties tikai ar informāciju, kas ir absolūti nepieciešama piedāvājuma iesniegšanai un līguma izpildei, maksimāli ierobežojot šīs informācijas saņēmēju loku, tādējādi izvairoties no komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņas. Kopīga piedāvājuma iesniegšana iepirkumos nepārkāpj KP noteikto vienošanās aizliegumu, ja tā neietilpst karteļa vienošanās un ir ievēroti EK Pamatnostādņu vadlīnijās noteiktie kritēriji.
2024. gada pirmajā pusgadā KP publicēs vadlīnijas, kuras palīdzēs tirgus dalībniekiem vieglāk saprast, ko drīkst un nedrīkst pieļaut, kad runa ir par kopīgu dalību iepirkumos.
KP jaunā funkcija PIL grozījumu ietvaros
No 2023. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Publisko iepirkuma likuma (PIL) grozījumi, pasūtītāji, ja saskata “pietiekoši pārliecinošas norādes”, ka iepirkuma pretendenti iespējams ir saskaņojuši savas darbības, var izslēgt pretendentus no turpmākas dalības iepirkumā. Tiesa, regulējums attiecas uz iepirkumiem, kas izsludināti sākot no 2023. gada. Un, ja pārliecinošas norādes tiek atklātas, tad pasūtītājam ir iespēja vērsties pie KP, lai 10 darba dienu laikā saņemtu iestādes atzinumu.
Būtiski norādīt, ka ar PIL grozījumiem tiek risinātas situācijas, kad darbības saskaņo saistītie uzņēmumi. Pasūtītājam nav būtiski konstatēt uzņēmumu savstarpējo saistību un neatkarību - lai izslēgtu no turpmākas dalības iepirkumā tam atliek tikai konstatēt pārliecinošas karteļa norādes starp piedāvājumu iesniedzējiem.
2023. gadā iestāde sniedza 22 atzinumus publisko iepirkumu pasūtītājiem. Tostarp, rīkojoties proaktīvi un reaģējot uz sniegtajiem lūgumiem, iestāde veica norādītajiem tirgus dalībniekiem prevenciju, kas ir alternatīva formālai lietas izpētei. Prevenciju ietvaros tika pārrunāta gan pretendentu negodprātīgā rīcība jeb pazīmes, kas liecināja par saskaņotām darbībām, gan sniegts skaidrojums no KL viedokļa, ko tirgus dalībnieki drīkst un nedrīkst darīt, kā arī kādas sekas var iestāties, tādējādi novēršot līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē. 15 prevenciju procedūrās kopskaitā tika brīdinātas 40 juridiskas personas.
Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite: “Redzam, ka jaunajiem PIL grozījumiem ir pozitīvs efekts, jo pieaug tirgus dalībnieku interese atjaunot uzticamību. Tādējādi uzņēmumi izvēlas jau lietas ietvaros slēgt izlīgumu ar iestādi, kā arī veic preventīvas darbības uzņēmumā – izstrādā vadlīnijas, un īsteno darbinieku apmācības. Atskatoties uz 2023. gadu, varam secināt, ka pasūtītāju izpratnes un zināšanu līmenis par PIL ir krasi atšķirīgs. Bieži vien novērojam, ka pasūtītāji nevēlas iesaistīties pazīmju izvērtēšanā, kas rezultējas, ka saskaramies ar lūgumiem, kuros ir pavisam loģiski izskaidrojamas pazīmes par saskaņotām saistīto pretendentu darbībām. PIL grozījumi nenoliedzami ir snieguši mums iespēju vēl vairāk tikties ar publisko iepirkumu speciālistiem vaigā, izglītojot par PIL, konkurences tiesību regulējumu un potenciālajām sekām. Un arī 2024. gadā aicinām pasūtītājus konsultēties ar KP vai lūgt pēc atkārtotiem izglītojošiem semināriem, jo tikai ar kopīgiem spēkiem var veidot godīgu un caurspīdīgu iepirkumu vidi Latvijā!
