Informācija par situāciju piena tirgū, zemnieku kooperāciju un KP veiktajām pārbaudēm

Lai pirms jebkurām tālākajām diskusijām par aktualitātēm piena tirgū tajās iesaistītajiem būtu pieejama pilnīga faktuālā informācija par Konkurences padomes (KP) darbībām, šodien, 7.decembrī, KP priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme preses brīfinga laikā informēja plašsaziņas līdzekļus par situāciju piena tirgū kopumā, kooperatīvu lomu tajā, kā arī par iestādes veiktajām pārbaudēm divos piena kooperatīvos.

Izprotot zemnieku kooperatīvu vēlmi pēc arvien plašākiem atbrīvojumiem no Konkurences likuma normām, Konkurences padomes priekšsēdētāja tomēr norādīja, ka iestādes uzdevums ir rūpēties par pēc iespējas sabalansētu konkurenci visos tirgus posmos un, kas galvenais, aizsargāt patērētāju intereses. I.Jaunzeme uzsvēra, ka Konkurences padome līdz šim ir atbalstījusi un arī turpmāk atbalstīs zemnieku sadarbību likumā noteiktajās robežās, bet jebkuras izmaiņas esošajā regulējumā jāapsver ļoti rūpīgi un ņemot vērā to ietekmi uz patērētājiem. Savukārt divu kooperatīvu iespējamais pārkāpums, ko pārbauda KP, skatāms ārpus diskusijas par zemnieku sadarbību, jo pēc būtības to neskar.

Būtiskākie brīfinga laikā aplūkotie jautājumi:

Tirgus raksturojums:

Piens ieņem nenoliedzami būtisku lomu Latvijas iedzīvotāju ikdienā – tā ir pirmās nepieciešamības preces, pilnvērtīgas pārtikas sastāvdaļa. Par pienu un piena produktiem vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli tiek tērēti 7,54 lati, kas ir 14,95% no visiem tēriņiem pārtikai. Tas nozīmē, ka, jo īpaši ņemot vērā zemo pirktspēju un augstos bezdarba rādītājus, ar īpaši rūpību jāizvērtē jebkuras pārmaiņas un darbības tirgū, kas var ietekmēt piena cenas. Piena cenu veikala plauktā lielā mērā ietekmē cena, par kādu to iepērk pārstrādātāji. Šī brīža piena tirgus situāciju raksturo liela mazumtirgotāju tirgus vara un piena ražotāju tirgus vara, kamēr sadrumstalotajam pārstrādes posmam (šobrīd 38 uzņēmumi) šobrīd tirgus vara ir neliela. Piens, kas jau šobrīd ir pieejams ierobežoti, drīz būs nepieciešams arī jaunajai piena rūpnīcai, tādējādi kļūstot vēl pieprasītāks. Zemnieki šobrīd ir veiksmīgi stiprinājuši savu tirgus varu pateicoties kooperatīviem, kas veido līdz 40% no kopējā piena ražošanas tirgus; piens tiek arī salīdzinoši veiksmīgi eksportēts. Mazumtirdzniecības līmenī vēsturiski izveidojusies augsta koncentrācija un 65% tirgus aizņem divas lielākas veikalu ķēdes, tomēr, apzinoties patērētāju pirktspēju, tās nav ieinteresētas celt piena produktu cenu. Tādējādi šobrīd apdraudēta tieši piena pārstrādes nozare. Šādi apsvērumi nav pamats, lai valstiski atbalstītu neefektīvi strādājošus vai nekonkurētspējīgus uzņēmumus, tomēr tas ir būtisks arguments, apsverot atkāpes no klasiskajām konkurences tiesību normām (ciešākas sadarbības atļaušanu) citiem tirgus līmeņiem. Tieši ņemot vērā tirgus spēku nesamērību, mazumtirdzniecības līmenim ir noteikti īpaši ierobežojumi, Konkurences likumā paredzot īpašu normu, kas ierobežo mazumtirgotāju iespējas izmantot savu tirgus varu. Šobrīd, salīdzinot procentuālās izmaiņas pret iepriekšējo gadu, redzams, ka, salīdzinot 2009. ar 2010. gadu, visstraujākais pieaugums bijis tieši piena iepirkuma cenām, pieaugusi arī iepriekš strauju kritumu piedzīvojusī piena cena veikala (un mazāk nekā iepriekš, bet augušas arī pensijas valstī), savukārt ražotāja cena par pārtikas produktiem samazinājusies (un samazinājušās arī vidējās algas valstī). No piena, ko neiepērk Latvijas pārstrādātāji, un saražotās piena produkcijas eksportēta tiek nedaudz mazāk kā puse. Salīdzinot piena iepirkuma cenas Eiropā, redzams, ka augstākās tās ir Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Dānijā, kas ir valstis ar augstāku dzīves dārdzību, bet arī plašāku zemnieku kooperāciju. Savukārt zemākās cenas ir Latvijā, Lietuvā, Polijā un Īrijā.

Kas atļauts un kas aizliegts piena kooperatīviem:

Karteļa vienošanās ir aizliegtas, jo konkurenti, kas sadarbojas, necīnās par patērētāju un nav ieinteresēti pazemināt cenas, paaugstināt kvalitāti, domāt par inovācijām. Tiek lēsts, ka karteļu vienošanās izraisītā vidējā cenu pārmaksa var sasniegt pat 20% līdz 25 %. Karteļa dalībnieki zaudē konkurētspēju un ar laiku zaudēs konkurences cīņā citu reģionu uzņēmumiem. Ir būtiska atšķirība starp sadarbības vienošanos un karteļa vienošanos. Karteļa vienošanās ir tāda vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem, tai skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā, kā arī par informācijas, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem, apmaiņu, vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu u.c. Savukārt sadarbības vienošanās notiek starp esošiem vai potenciāliem konkurentiem par kopīgu darbību, lai efektivizētu saimniecisko darbību. Attiecīgi, saskaņā ar Konkurences likumu, tiek atļautas esošām vienošanās, kuras veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem, turklāt šīs vienošanās: (1)neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai un (2) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā. Tādējādi automātiski, bez KP lēmuma, tiek atļautas vienošanās, ja: (1)iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa ietekmētajā konkrētajā tirgū nepārsniedz 15% kopīgai tirdzniecībai vai 20% kopīgai ražošanai/pārstrādei un (2) vienošanās nesatur tiešas vai netiešas horizontālā karteļa pazīmes (piemēram, vienošanos par cenu un tirgus sadali). Īpaši lauksaimniecības jomā ES konkurences tiesības netiek piemērotas vienas dalībvalsts lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību nolīgumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu vai tirdzniecību, vai kopīgu iekārtu izmantošanu lauksaimniecības produktu uzglabāšanai, apstrādei vai pārstrādei un saskaņā ar ko nav pienākuma noteikt vienādas cenas, ja vien tādā veidā netiek izslēgta konkurence. Tāpat īpaši lauksaimniekiem vienošanās par cenu kopīgas lauksaimniecības preču tirdzniecības ietvaros būtu pieļaujama, ja vienošanās dalībniekiem nav tirgus varas un sadarbība ir nepieciešama citu tirdzniecības funkciju integrācijai, radot būtisku efektivitāti, kā arī objektīvi nepieciešama iekļūšanai tirgū. Tā, piemēram, par cenu var vienoties mazās zemnieku saimniecības, kam citādi nebūtu iespējams pārdot pienu lieliem pārstrādes uzņēmumiem, kas nevēlas rīkoties ar lielu cenu daudzumu. Eiropas Komisija šobrīd virza projektu, kas paredz, ka atzītu piena un piena nozares ražotāju organizāciju biedriem būs tiesības vienoties par cenu, kamēr sarunās aptvertais svaigpiena daudzums vienai organizācijai nepārsniedz: 3,5% no ES kopējā piena ražošanas apjoma, 33% no savas dalībvalsts piena ražošanas apjoma un 33% no tās dalībvalsts piena ražošanas apjoma, uz kuru pienu paredzēts vest. Projekts paredz nacionālajām konkurences iestādēm individuālos gadījumos lemt par cenu fiksēšanas aizliegumu, lai nepieļautu konkurences izslēgšanu vai novērstu nopietnu kaitējumu svaigpiena pārstrādes mazie un vidējie uzņēmumi, kas darbojas tās teritorijā.

Pārbaudes PKS "Dzēse" un LPPKS "Trikāta KS"
Konkurences padomē lēmējinstitūcija „padome" ir nošķirta no izpildinstitūcijas „izpilddirekcijas", tāpēc padome nevar sniegt informāciju par izmeklēšanas gaitu, vien informē par izpētes hronoloģiju un pamatojumu.

2010.gada 10.oktobrī KP uzsāka Piena kooperatīvu darbības uzraudzību, lai apzinātu konkurences situāciju, noskaidrotu, vai un kā var atļaut ciešāku zemnieku sadarbību. 2011.gada aprīlī uzraudzības ietvaros KP apmeklēja PKS "Dzēse", lai iepazītos ar tirdzniecības dokumentiem. Apmeklējuma ietvaros tika iegūta informācija, kas raisīja aizdomas, ka PKS „Dzēse" un LPPKS „Trikāta KS", kas bija savstarpēji konkurējoši uzņēmumi, ārpus jaundibinātās rūpnīcas projekta varētu būt saskaņojušas cenas savai produkcijai. 2011.gada jūnijā KP ierosināja lietu pret PKS „Dzēse" un LPPKS „Trikāta KS". 2011.gada oktobrī ar tiesas sankciju KP veica inspekciju LPPKS „Trikāta KS". Šobrīd KP pārbauda, vai pierādījumi ir pietiekami un vai uzņēmumu darbības patiesi pārsniegušas atļautas sadarbības robežas. Tādējādi lieta tika ierosināta gan atbilstoši Konkurences likuma burtam, gan garam, jo iespējams, pārkāpts vienošanās aizliegums, kas ir īpaši smags Konkurences likuma pārkāpums, turklāt, ņemot vērā patērētāju zemo pirktspēju, piena būtisko lomu, kā arī situāciju tirgū, KP nav tiesību nepārbaudīt informāciju, kas var norādīt uz pārkāpumiem jebkurā no piena nozares līmeņiem. Lietas ierosināšana neļauj pāragri secināt, ka noticis pārkāpums. Pastāv iespēja, ka vienošanās var pretendēt uz individuālu atbrīvojumu saskaņā ar KL 11.panta otro daļu. Ja KP secinās, ka pārkāpums nav noticis, lieta tiks izbeigta. Ja KP secinās, ka noticis pārkāpums – uzņēmumiem tiek piemērots naudas sods, un pārkāpums jānovērš (tas nedrīkstēs tikt atkārtots). Neatkarīgi no KP lēmuma konkrētajā lietā, zemnieku kooperācijai netiek likti šķēršļi: kooperācija likumā noteiktajā kārtībā ir atbalstāma, jo stiprina zemnieku tirgus varu attiecībā pret piena pārstrādātājiem un veicina izaugsmi un attīstību.