Neraugoties uz to, ka jau teju gadu ir spēkā stājušies Publisko iepirkumu likuma grozījumi, kas paredz jaunos pretendentu izslēgšanas nosacījumus, tostarp iespējamo konkurences tiesību pārkāpumu dēļ, vēljoprojām gūstam pastiprinātu pašvaldību un to kapitālsabiedrību iepirkumu rīkotāju interesi gan par iespējamām karteļa pazīmēm iepirkumos, gan to, kā rīkoties, ja šādas pazīmes tiek atklātas.
No 2023. gada 1. janvāra Publisko iepirkumu likums paredz jaunu izslēgšanas kritēriju, pēc kura iepirkumu pasūtītāji var liegt tālāku uzņēmuma dalību iepirkumā. Proti, pasūtītāju rokās ir iespēja izslēgt uzņēmumu no iepirkuma gadījumos, kad pats pasūtītājs konkrētā iepirkumā konstatē norādes, kas liecina par pretendentu aizliegtu vienošanos, un vienlaikus par šo gadījumu ir konsultējies ar Konkurences padomi, saņemot iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Apstiprinoties pasūtītāja aizdomām par pretendentu iespējamu iesaisti aizliegtā vienošanās, iepirkuma pasūtītājam ir iespēja pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no dalības konkrētajā iepirkumā.
Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite: “Prevencija nenozīmē gaidīt, kad notiks kas slikts, bet gan būt gataviem novērst un risināt situācijas, lai tas sliktais scenārijs nekad neiestātos. Diemžēl prakse rāda, ka, nerunājot par prevenciju, visticamāk vēlāk būs jārunā par noteiktām problēmām un to negatīvajām sekām. Tāpēc novērtējot to, cik pārkāpumu atklāšanā un reizēm arī novēršanā būtiska loma ir pasūtītājiem, Konkurences padome ir izstrādājusi ikdienā izmantojamu, preventīvu rīku - Signālsarakstu jeb ieteikumus kā atpazīt karteļa iespējamās pazīmes iepirkumā.”