Lai stiprinātu Konkurences padomes iespējas efektīvāk vērsties pret publisko personu darbībām, kas kropļo konkurenci, piespiežot citus tirgus dalībniekus iziet no tirgus vai kavējot jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus Konkurences likumā. Vienlaikus izstrādātie grozījumi paaugstinās personu, kuras cietušas no konkurences tiesību pārkāpuma, tiesību aizsardzību.
Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē konstatējusi, ka pašvaldības bieži rada ierobežojumus godīgai konkurencei. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot pašvaldībai piederošai kapitālsabiedrībai labvēlīgākus “spēles” noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.
Svarīgi atzīmēt, ka, atbilstoši likumam “Par pašvaldībām”, pašvaldībām ir jāveicina saimnieciskā darbība savā administratīvajā teritorijā un jānodrošina komersantiem vienādi “spēles” noteikumi. Taču praksē novērojams, ka bieži vien pašvaldības ar savu rīcību, iesaistoties uzņēmējdarbībā, kur jau pastāv konkurence, un monopolizējot nozares, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, likvidējot konkurenci, radot uzņēmējos neuzticību vienādu “spēles” noteikumu iespējamībai un ilgtermiņā likvidējot jebkuru motivāciju veikt ieguldījumus.
Ministrija rosina papildināt Konkurences likumu ar normu, kas dos iespēju Konkurences padomei efektīvāk vērsties pret publisku personu īstenotajiem konkurences vides kropļojumiem. Lai novērstu šādus konkurences ierobežojumus, Konkurences padome veiks pārrunas ar konkrēto publisko personu; ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiks novērsti, Konkurences padome būs tiesīga publiskai personai uzlikt pienākumu novērst attiecīgo konkurences kropļojumu.
Avots: Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija