Nacionālajām konkurences uzraudzības iestādēm jābūt neatkarīgām, lai tās spētu efektīvi piemērot Eiropas Savienības (ES) konkurences tiesību normatīvos aktus. Tā Eiropas Komisija (EK) uzsvērusi publicētajā ziņojumā, kurā sniegts ieskats par sasniegto aizvadīto desmit gadu laikā, kopš stājās spēkā Regula 1/2003.
Regula 1/2003 paredzēja būtiskas izmaiņas ES konkurences tiesību piemērošanā. Proti, ES dalībvalstu konkurences iestādes ir tiesīgas izskatīt lietas un piemērot sodus par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102.panta pārkāpumiem. Balstoties uz līdzšinējo pieredzi desmit gadu garumā, EK ziņojumā izvirza vairākas prioritārās jomas, kurām nākotnē plāno pievērst papildu uzmanību.
EK ziņojumā īpaši izcēlusi nacionālo konkurences uzraudzības iestāžu neatkarību, kas ir būtiska, lai iestāde spētu efektīvi piemērot ES konkurences tiesību normatīvos aktus. Vienlaikus EK norāda uz nepieciešamību konkurences iestādes nodrošināt ar tām nepieciešamajiem resursiem sekmīgas konkurences politikas īstenošanai.
Eiropas Komisijas Viceprezidents konkurences politikas jautājumos Hoakins Almunja (Joaquín Almunia): „Ir laiks balstīties uz pēdējās dekādes sasniegumiem un pārliecināties, ka nacionālās konkurences iestādes ir patiesi neatkarīgas, kā arī tās ir nodrošinātas ar efektīviem [konkurences politikas] īstenošanas rīkiem.”
Kā vienu no šādiem rīkiem EK ziņojumā norādījusi lietu prioritizāciju, kas ir nozīmīga, lai konkurences iestādes optimizētu resursus un būtu tiesīgas prioritārā kārtā izskatīt svarīgākās lietas. Jāpiemin, ka Latvijas Konkurences padome jūnijā izstrādāja un sabiedrības vērtējumam nodeva savu lietu prioritizācijas stratēģijas projektu. Uzņēmēju, asociāciju, juridisko biroju un citu interesentu viedokļus un priekšlikumus par stratēģiju un tajā nepieciešamām izmaiņām vai uzlabojumiem Konkurences padome gaida līdz šī gada 8.septembrim.
Visbeidzot, kā viena no prioritārajām jomām ziņojumā ir norādīta ES konkurences tiesību pārkāpēju sodīšana. EK izceļ nepieciešamību dalībvalstu konkurences iestādes nodrošināt ar tiesībām piemērot preventīvus un proporcionālus sodus uzņēmumiem, kas pārrobežu līmenī ierobežojuši konkurenci. Vienlaikus EK norāda uz nepieciešamību pēc funkcionējošas Iecietības programmas ieviešanas visās ES dalībvalstīs.
Iepriekš, šī gada 3.jūnijā, publicētajā ES Komisijas rekomendāciju projektā Latvija tika aicināta stiprināt Konkurences padomes institucionālo un finansiālo neatkarību, lai iestāde varētu efektīvāk vērsties pret publisku un privātu personu radītiem konkurences ierobežojumiem.
Eiropas Komisijas ziņojums angļu valodā (.pdf)