2022. gada 23. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā Naumenko un SIA Rix Shipping pret Latviju, ar kuru tika noraidīts pieteicēju pieteikums par Konkurences padomes (turpmāk – KP) iespējamo Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8.panta (tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību) pārkāpumu, veicot procesuālās darbības jeb inspekciju SIA Rix Shipping telpās.
2013. gada 10. maijā KP ierosināja lietu par KL 11. panta iespējamu pārkāpumu jeb iespējamu aizliegtu vienošanos vairāku kuģu aģentēšanas pakalpojumi sniedzēju starpā. 2014. gada 14. janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa deva atļauju KP veikt procesuālās darbības SIA Rix Shipping telpās.
2014. gada 28. janvārī KP darbinieki ieradās SIA Rix Shipping telpās un veica procesuālās darbības saskaņā ar KL 9. panta piektās daļas 4. punktu. Atbilstoši tiesas atļaujai KP darbinieki veica SIA RIX Shipping telpās esošo serveru un datora satura pārbaudi, izņēma vairākus dokumentus, kā arī veica elektronisko pierādījumu kopēšanu, izveidojot uzņēmuma servera satura spoguļattēlu.
Izskatot SIA Rix Shipping sūdzību par KP izsniegto atļauju, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ar galīgo lēmumu noraidīja sūdzību kā nepamatotu. Izsmeļot tiesāšanās iespējas Latvijas ietvaros, SIA Rix Shipping un fiziskā perona, kas vienlaikus bija SIA Rix Shipping īpašnieks un valdes loceklis, iesniedza sūdzību ECT par Konvencijas 8. pantā garantēto tiesību iespējamo pārkāpumu.
KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs: “ECT spriedums ir nozīmīgs ar to, ka tajā tiesa vērtēja Latvijas konkurences regulējuma, nacionālās tiesas izsniegto atļauju un KP veikto procesuālo darbību procedūru atbilstību Konvencijas normām. ECT piekrita Latvijas viedoklim, ka KP procesuālo darbību laikā rīkojās saskaņā ar KL normām un ka šo darbību mērķis bija valsts ekonomiskās labklājības aizsargāšana un likumpārkāpumu novēršana.”
ECT atzina arī, ka KP darbinieki, veicot procesuālās darbības, Konvencijas izpratnē bija ievērojuši samērīguma principu. ECT konstatēja, ka lēmumu par apstrīdēto procesuālo darbību veikšanu bija pieņēmis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis pēc iepazīšanās ar KP iesniegtajiem lietas materiāliem, tādā veidā nodrošinot tiesas pirmskontroli pār nepieciešamo iejaukšanos SIA Rix Shipping tiesībās.
ECT uzskatīja, ka tiesas lēmums pietiekami precīzi aprakstīja veicamās darbības, un nesaskatīja neatbilstības ar tiesas lēmuma piemērošanu praksē. Proti, papildus nacionālās tiesas pirmskontrolei, SIA Rix Shipping bija pieejama virkne procesuālo aizsardzības garantiju – iespēja juridiskās personas pārstāvim un juridiskās palīdzības sniedzējam piedalīties procesuālajās darbībās, iesniegt lūgumus un apsvērumus. Par procesuālo darbību veikšanu KP sagatavoja protokolus, kas aprakstīja izņemamās informācijas apjomu un raksturu. ECT īpaši uzsvēra, ka, pateicoties šīm procesuālās aizsardzības garantijām, SIA Rix Shipping pārstāvjiem bija iespējams izteikt iebildumus attiecībā uz procesuālo darbību laikā izņemamās informācijas apjomu, kā rezultātā izņemto datu apjoms tika samazināts. Visbeidzot ECT atzīmēja, ka SIA Rix Shipping bija pieejama arī tiesas pēckontrole, kuru īstenoja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs, secinot, ka tiesas lēmums par procesuālo darbību veikšanu konkrētās lietas apstākļos ir bijis likumīgs un samērīgs.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ECT secināja, ka valsts iejaukšanās SIA Rix Shipping tiesībās, KP realizējot KL paredzētās procesuālās darbības, bija samērīga un nav noticis Konvencijas 8. panta pārkāpums.