Konkurences padome (KP) pēc noslēgtās cigarešu izplatīšanas tirgus uzraudzības secina, ka uzņēmumiem cigarešu izplatīšanas tirgū vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī ir ierobežotas iespējas konkurēt ar cenu. Tā kā normatīvais regulējums paredz cigarešu ražotājiem vai importētājiem noteikt preču maksimālo mazumtirdzniecības cenu, mazumtirgotāji ir ierobežoti sava uzcenojuma noteikšanā un attiecīgi nav iespējama savstarpējā konkurence ar gala cenu.
Kopumā pasaulē tirgus vara ir pieciem cigarešu ražotājiem, no kuriem četri dominē Eiropas tirgū. Tikmēr patēriņam Latvijā tiek nodotas trīs starptautisko ražotāju – British American Tobacco, Japan Tobacco International un Philip Morris International – cigaretes. 2014. gadā arī Latvijā atļauju ražot cigaretes bija saņēmuši vairāki komersanti, tomēr visa saražotā prece tika eksportēta uz ārvalstīm.
2014. gadā Latvijā cigaretes importēja trīs uzņēmumi – Philip Morris International oficiālā pārstāvniecība Latvijā, SIA “Greis” un SIA “Greis Loģistika” (Greis grupa), kā arī SIA “Baltic Sales Network” (Sanitex grupa). Gan Greis grupa, gan Sanitex grupa tirgū darbojas arī vairumtirdzniecībā, turklāt Sanitex grupai šajā tirgū ir būtiska tirgus vara un tā piedāvā divu no trīs lielāko Latvijā pārstāvēto ražotāju cigaretes. Līdz ar to vairumtirdzniecības tirgus ir augsti koncentrēts un tā struktūra nerada apstākļus intensīvai konkurencei.
Tirgus izpētes laikā KP identificēja augstas barjeras, kas kavē jaunu cigarešu ražotāju un importa piegādātāju ienākšanu tirgū. Starp nozīmīgākajām ir minamas normatīvā regulējuma specifika, augstās investīcijas, mārketinga pasākumi no Latvijā pārstāvēto importētāju puses, kā arī patērētāju lojalitāte.
KP, izvērtējot noteiktas cigarešu paciņas gala cenas veidošanās principus, konstatēja, ka akcīzes nodoklis veido lielāko daļu no cigarešu paciņas maksimālās mazumtirdzniecības cenas. Proti, akcīzes nodoklis veido ap 60 % no cigarešu paciņas cenas, tad seko 21 % pievienotās vērtības nodoklis, kamēr ap 18 % no vienas cigarešu paciņas cenas veido preces ražošanas izmaksas un ražotāja vai importētāja uzcenojums. Tikmēr vairumtirgotāja un mazumtirgotāja uzcenojums ir zem viena procenta katram.
Normatīvais regulējums paredz, ka ražotāji vai importētāji nosaka maksimālo mazumtirdzniecības cenu, kas ierobežo tirgotājus uzcenojuma noteikšanā. Trešdaļa KP uzrunāto mazumtirgotāju atzina, ka šī iemesla dēļ no cigarešu tirdzniecības tiem rodas zaudējumi, kurus nākas kompensēt, paaugstinot cenas citām preču grupām.
Analizējot ražotāju vai importētāju sadarbību ar mazumtirgotājiem, KP novēroja, ka tie nodrošina mārketinga pasākumus, tajā skaitā reklāmas aktivitātes, apjoma atlaižu piešķiršanu u.c. Tādējādi mazumtirgotājiem ir minimāla motivācija meklēt citus preču piegādes kanālus un sadarboties ar jauniem cigarešu ražotājiem vai importētājiem.
Vienlaikus KP konstatēja, ka atsevišķos sadarbības līgumos ir ietverti nosacījumi, kas motivē mazumtirgotājus cigaretēm atvēlētās plauktu vietas sadalīt noteiktās proporcijās starp trīs ražotāju preču zīmju cigaretēm. Lai arī tas nerada ietekmi cigarešu gala cenas noteikšanā, tomēr var radīt pārmērīgi caurskatāmus darbības nosacījumus tirgū esošiem konkurentiem. Tāpēc KP cigarešu importētājus ir informējusi, ka to pienākums ir izvērtēt spēkā esošo sadarbības nosacījumu atbilstību Konkurences likuma normām.
Izvērtējot smēķētāju paradumus, KP novēroja, ka augstās un vidējās cenas segmentā klientu lojalitāte cigarešu preču markām ir īpaši izteikta un attiecīgi to aizvietojamība ar citas markas cigaretēm ir zemāka nekā zemās cenas segmentā. Visbiežāk šāda cenu segmenta cigaretes patērētāji iegādājas degvielas uzpildes stacijās, kamēr vidējās un zemās cenas segmentā – ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības vietās. Mazumtirdzniecības tīkli savu cigarešu sortimentu veido atšķirīgi, piemērojot to patērētāju vēlmēm, tāpēc pieprasītākās cigarešu preču markas var atšķirties arī viena mazumtirdzniecības tīkla veikalos.
KP cigarešu izplatīšanas tirgus uzraudzībā analizēti dati par laika posmu no 2009. līdz 2014. gadam.