Vakar, 3.jūnijā, publicētajā ES Komisijas rekomendāciju projektā, kas galīgi jāapstiprina ES Padomei, Latvija aicināta stiprināt Konkurences padomes institucionālo un finansiālo neatkarību, lai iestāde varētu efektīvāk vērsties pret publisku un privātu personu radītiem konkurences ierobežojumiem.
Šobrīd KP darbojas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un, lai arī lēmumus izpētes lietās iestāde pieņem neatkarīgi, tomēr tās darbības un budžeta plānošana ir tieši atkarīga no Ekonomikas ministrijas, turklāt KP locekļus amatā apstiprina Ministru kabinets. Tāpēc, lai norobežotu konkurences tiesību piemērošanu no politiskās ietekmes, KP nepieciešams nodrošināt neatkarīgas iestādes statusu, līdzīgi kā tas ir noteikts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un citām iestādēm, kam neatkarība uzskatāma par būtisku priekšnoteikumu efektīvai darbībai.
Pēc pārrunām, kuru ietvaros Latvijas uzņēmēju nevalstiskās organizācijas un advokāti, kas strādā ar konkurences tiesību lietām, pauduši atbalstu KP neatkarības nodrošināšanai, KP jau ir uzsākusi darbu pie priekšlikumu izstrādes Konkurences likuma grozījumiem, paredzot nostiprināt iestādes funkcionālo un institucionālo neatkarību.
Tā kā konkurenci tirgū var būtiski negatīvi ietekmēt publisko personu rīcība, radot konkurenci kropļojošus tiesību aktus vai veicot konkrētas darbības, piemēram, uzsākot uzņēmējdarbību konkurētspējīgā tirgū, Konkurences likumā nepieciešams arī stiprināt KP iespējas vērsties pret publisku personu darbībām, kas ierobežo vai deformē efektīvas konkurences apstākļus vai kavē efektīvas konkurences rašanos. Šobrīd KP var izteikt savu atzinumu par publisko personu rīcību vai lēmumiem, tomēr iestādei nav iespējas šādas konkurenci kropļojošas darbības apturēt.
Rekomendācijas dalībvalstīm Eiropas komisija sniedz gadskārtējā ekonomikas politikas koordinēšanas cikla – Eiropas semestra – ietvaros, lai nodrošinātu Eiropas Savienības desmit gadu izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” izpildi.