15. un 16. maijā Rīgā norit 15. Baltijas Konkurences konference, kas ir ikgadējs triju kaimiņvalstu konkurenci uzraugošo iestāžu pieredzes apmaiņas pasākums. Šī gada konferencē starp būtiskākajiem konkurences tiesību piemērošanas tematiem īpaša uzmanība veltīta publisko personu – valsts un pašvaldību – īstenotajiem konkurences kropļojumiem un to novēršanas iespējām.
Konferencē piedalās Baltijas konkurences iestāžu vadītāji un eksperti. Pasākums norit gan kopējo diskusiju formātā, gan atsevišķās ekspertu darba grupās par uzņēmumu apvienošanām, aizliegtām vienošanām un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, aktualitātēm tiesu praksē u.c.
15. Baltijas Konkurences konferencē līdzās tradicionālajiem konkurences tiesību piemērošanas tematiem Baltijas valstu pārstāvji pievēršas arī publisku personu izraisītiem konkurences kropļojumiem, kas ir aktuāli visās Baltijas valstīs. Izceļams, ka Lietuvas konkurenci uzraugošajai iestādei ir tiesības novērst publisku personu konkurences pārkāpumus, turklāt pērn šīs pilnvaras ir paplašinātas.
Igaunijas Konkurences iestādes ģenerāldirektors Mārts Otss: “Tā sauktā valsts kapitālisma problēma ir ļoti nozīmīga. Bez šaubām, ir daudz specifisku nozaru, kur valstij un pašvaldībām būtu jāturpina nodrošināt pakalpojumus, taču ir pienācis laiks mainīt novecojošo sistēmu. Kad privātais sektors spēj, vēlas un ir gatavs nodrošināt labākas kvalitātes pakalpojumus par zemākām cenām, būtu jābūt vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem. Konkurences tiesību nozīmīgums ir atspoguļots arī Eiropas Komisijas direktīvā par dalībvalstu konkurences uzraugošo iestāžu pilnvaru stiprināšanu. Ierosinātie noteikumi bruģē ceļu uz labāku rezultātu sasniegšanu, tajā skaitā novēršot publisku personu radītus konkurences kropļojumus.”
Lietuvas Konkurences iestādes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks: “Mūsdienās konkurences tiesībās ļoti daudz runā par godīgumu. Manuprāt, tas būtu tikai taisnīgi godīgumu pieprasīt no publiskām personām un sagaidīt, ka to kapitālsabiedrības bez pamatota iemesla neierobežo konkurenci. Tas ir īpaši būtiski gadījumos, kad publiskā persona gan regulē tirgu, gan tajā piedāvā savus pakalpojumus. Tieši tāpēc Lietuvas Konkurences iestādei ir ilgstoša konkurences tiesību piemērošanas pieredze ne tikai attiecībā uz privātajiem uzņēmumiem, bet arī publiskām personām, kas ierobežo konkurenci, piemēram, diskriminējot konkrētus uzņēmumus un sniedzot privilēģijas citiem.”
Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: “Valsts un pašvaldību konkurences kropļojumi nav tikai Latvijai raksturīga problemātika. Diemžēl atšķirībā no citām valstīm, tajā skaitā kaimiņos, Latvijas Konkurences padomei aizvien nav pietiekamu pilnvaru, lai efektīvi vērstos pret publisko personu konkurences kropļojumiem – grozījumi Konkurences likumā jau trešo gadu ir iestrēguši, atstājot Konkurences padomi tikai ar tādām neefektīvām iespējām kā rekomendēt, aicināt, lūgt.”
Pasākuma īpašais viesis ir Eiropas Komisijas pārstāvis, kurš klātesošos iepazīstinās ar konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanu Eiropas Komisijā. Lai paplašinātu pieredzes apmaiņu, konferencē piedalīsies viesi arī no Ukrainas, Polijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Norvēģijas un Gruzijas konkurences iestādēm.
Reģionālās Baltijas valstu konkurences konferences organizēšana reizi trijos gados tiek uzticēta katrai no trim Baltijas valstīm. Konferences mērķis ir informācijas un pieredzes apmaiņa, kā arī iesaistīto valstu savstarpējās sadarbības stiprināšana, nodrošinot arvien efektīvāku pārkāpumu izmeklēšanu un tirgus uzraudzību.