Publicēts: 17.09.2020.

Kas ir konkurence un kā izvairīties no Konkurences likuma pārkāpuma:

Vairāk par to, kas aizliegts konkurējošu uzņēmumu starpā, kā savas neuzmanības vai nezināšanas dēļ neuzsākt aizliegtu vienošanos un to, kā rīkoties, ja aizliegta vienošanās ir īstenota. 

Aizliegtas vienošanās:

Konkurence un korupcija. KP un KNAB buklets godprātīgai uzņēmējdarbībai 

Inspekcija uzņēmumā. Praktisks ceļvedis un skaidrojums

Iecietības programma:

Iecietības programma - kas tā ir un kāpēc tā ir nepieciešama? 

Vairāk par to, kā rīkoties iepirkumu rīkotājiem jeb pasūtītājiem, lai atklātu aizliegtas vienošanās pretendentu starpā. 

Signālsaraksts jeb kā iepirkumu pasūtītājiem atpazīt iespējamas karteļa pazīmes

  • Kas ir "in-house" princips?

Publisko iepirkumu likumā noteiktos gadījumos valsts vai pašvaldības var nesludināt publiskos iepirkumus. Tā vietā konkrētu preču vai pakalpojumu sniegšana tiek uzticēta savai kapitālsabiedrībai, kas nozīmē “in house” pincipa īstenošanu. Piemēram, tā vietā, lai pašvaldība izsludinātu publisko iepirkumu, pašvaldība atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu nodod savai kapitālsabiedrībai. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu konkurenci, "in house" princips ir vēlams tikai tādos gadījumos, kad pastāv tirgus nepilnība un tirgū šo preču vai pakalpojumu pieejamību nespēj nodrošināt privātie tirgus dalībnieki.

  • Kas jāņem vērā iepirkumu veicējiem, nosakot atlases prasības iepirkumā?

Pasūtītāja galvenā interese ir iepirkuma priekšmetam un arī iepirkuma līguma noteikumiem atbilstoša un pēc iespējas kvalitatīva izpildījuma saņemšana. Tālab pasūtītājs ir tiesīgs izvirzīt pieredzes prasību, kas ir tieši saistīta ar pasūtītājam nepieciešamā pakalpojuma (arī preču piegādes) izpildi. Tas izriet no prezumpcijas, ka pretendents, kam ir atbilstoša un arī veiksmīga pieredze līdzīga līguma izpildē (preču piegādē vai pakalpojuma sniegšanā), konkrēto iepirkuma līgumu spēs izpildīt kvalitatīvi un pasūtītāja noteiktajā termiņā.

Vienlaikus pasūtītāja interesēs ir iegūt maksimāli plašāku un daudzveidīgāku piegādātāju loku. Attiecīgi, ja strīdus nolikuma prasības, tostarp attiecībā uz kvalifikācijas un pieredzes prasībām, ir formulētas īpaši detalizēti, konkurence var tikt mākslīgi sašaurināta un radītas nepamatotas priekšrocības kādam no tirgus dalībniekiem. Zemas konkurences cēlonis nedrīkst būt neobjektīvas vai nesamērīgas atlases prasības[1]. Līdz ar to Pasūtītāja uzdevums, rīkojot publisko iepirkumu, ir nodrošināt pēc iespējas plašāku konkurenci, lai saņemtu cenas un kvalitātes ziņā vislabāko piedāvājumu. 

  • Vai gatavojoties iepirkumam, pasūtītājs ir tiesīgs izmantot tirgū pieejamās komerciālās platformas un rīkus, vai individuāli izstrādātas informācijas sistēmu risinājumus, kas paredzēti iepirkumu veicējiem?

KP ieskatā, to izmantošana var veicināt kvalitatīvāku sagatavošanos iepirkumiem, tai skaitā pasūtītājs ir tiesīgs izmantot informācijas sistēmās pieejamo funkcionalitāti proaktīvi informēt potenciālos piegādātājus par iepirkuma apspriedi un iespēju sniegt komentārus par iepirkumā plānotām kvalifikācijas prasībām un tehniskajām specifikācijām. Šādā gadījumā pasūtītājam būtu jāuzrunā (jāinformē) pēc iespējas plašāks pretendentu loks.

  • Vai pasūtītājam iepirkumā vienmēr jāparedz minimālie piedāvājuma iesniegšanas termiņu un jāizmanto normatīvajos aktos paredzētās tiesības to samazināt?

Garāku termiņu noteikšana piedāvājumu iesniegšanai var ievērojami paaugstināt konkurences līmeni un tādējādi pasūtītajam potenciāli saņemt iespējami izdevīgākus piedāvājumus, kā arī samazināt nekvalitatīvi sniegtu piedāvājumu risku. Nosakot piedāvājuma sniegšanas termiņu, pasūtītājam ir nepieciešams ņemt vērā faktisko darba dienu skaitu attiecīgajā termiņā, piemēram, sestdienu un svētdienu īpatsvaru, kā arī valsts oficiālo brīvdienu, ja tādas plānotajā termiņā iekrīt.

Savukārt normatīvajos aktos noteiktie minimālie termiņi būtu primāri nosakāmi  steidzamības gadījumā vai arī situācijās, kad iepirkuma priekšmets objektīvi neprasa lielu laika resursu ieguldījumu piedāvājuma sagatavošanā.

  • Vai (nelielos) iepirkumos būtu lietderīgi nerīkot tirgus izpēti laika ekonomijas nolūkos?

Lai efektīvi rīkotos ar publiskās personas finanšu līdzekļiem, katrā publisko iepirkumu procedūrā ir nepieciešams veikt kvalitatīvu tirgus izpēti. Tirgus izpētes procesā tiek apzinātas iespējas iegādāties nepieciešamās un finansiālajām iespējām atbilstošās preces/pakalpojumus. Tieši rūpīgi veikta tirgus situācijas apzināšana ir viens no priekšnoteikumiem, lai pienācīgi sagatavotu iepirkumu, proti, apzinātu iespējamo piegādātāju loku, objektīvi noteiktu paredzamo līgumcenu, vienlaikus samazinot iespēju, ka iepirkuma dokumentācijā varētu tikt iekļauti nepamatoti ierobežojumi. Turklāt veiktās tirgus izpētes rezultāti ir saglabājami, lai nepieciešamības gadījumā varētu tikt uzrādīti.

  • Vai pasūtītājam, pastāvot aizdomām par nepamatoti lēta piedāvājuma iespējamību, attiecīgais pretendents no iepirkuma būtu jāizslēdz?

Kaut arī pasūtītājam ir piešķirta plaša rīcības brīvība uz piedāvājumu novērtēšanu, tomēr pasūtītājam, lemjot par piedāvājuma atzīšanu par nepamatoti lētu, ir jāņem vērā tiesu praksē un Iepirkumu uzraudzības biroja nostiprinātas atziņas, ka par nepamatoti lētu uzskata tādu piedāvājumu, par kura norādīto cenu vispār nav iespējams izpildīt iepirkuma līguma noteikumus. Turklāt izteikta pretendentu piedāvāto cenu atšķirība ir apstāklis, kas pasūtītājam var radīt bažas par lētākā piedāvājuma nopietnību, taču tas automātiski nenozīmē, ka pasūtītājam konkrētajā gadījumā ir obligāti jāuzsāk PIL 53. pantā paredzētā cenas pārbaudes procedūra.

KP vērš uzmanību uz tiesu praksē nostiprināto atziņu, ka šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma konstatēšana pati par sevi nav pietiekams pamats piedāvājuma noraidīšanai. pretendenta automātiska izslēgšana no procedūras, balstoties vienīgi uz matemātiskiem apsvērumiem un neļaujot pretendentam pamatot sava piedāvājuma īstumu, nav pieļaujama. Šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūra skaidri reglamentēta Publisko iepirkumu likuma PIL 53. pantā. Pretendenta izslēgšana zemās cenas dēļ, neievērojot šo procedūru, var novest pie nepamatota konkurences ierobežojuma.

  • Vai pasūtot vairākas preces vai pakalpojumus viena iepirkuma ietvarā ir nepieciešams iepirkuma priekšmetu dalīt daļās (lotēs)?

Ja iepirkuma priekšmets netiek dalīts daļās, lai gan to būtu iespējams dalīt, tad iepirkuma dokumentācijā ir jāiekļauj skaidrojums par to, kāds ir pamats piešķirt līguma slēgšanas tiesības, nedalot iepirkuma priekšmetu daļās. Plānojot iepirkumu, kad vien tas ir objektīvi iespējams, iepirkuma priekšmets būtu jādala vairākās daļās (lotēs), ciktāl pasūtītājs  nespēj objektīvi pamatot pretējo ar iepirkuma priekšmetu būtību vai administratīvā sloga pieaugumu.

Nebūtu pieļaujama situācija, ka iepirkuma priekšmeta nedalīšana daļās (lotēs) rezultātā attiecīgajā iepirkumā ir iespējams piedalīties tikai vienam pretendentam (vai šauram lokam).

  • Kāds ir Konkurences padomes administratīvais process, kad tiek izskatīts konkurences neitralitātes pārkāpums publiskās personas darbībās?

Konstatējot konkurences neitralitātes pārkāpumu, Konkurences padome:

  1. Veic pārrunas ar publisku personu par neatbilstības novēršanu
  2. Ja pārrunas ir nesekmīgas, KP ir tiesīga attiecībā uz publiskas personas kapitālsabiedrību pieņemt lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma uzlikšanu un naudas soda piemērošanu līdz 3% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Savukārt attiecībā uz publiskas personas iestādes rīcības neatbilstību konkurences neitralitātes principam, Konkurences padome var vērsties hierarhiski augstākā iestādē
  • Vai Konkurences padome sniedz konsultācijas publisko iepirkumu pasūtītājiem?

KP aktīvi sniedz konsultācijas arī publiskām personām. Tām iespējams pieteikties, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu: https://www.kp.gov.lv/lv/konsulte-vispirms, kā arī rakstot uz e-pastu pasts@kp.gov.lv vai zvanot uz tālruņa nr. 67282865. Drošai saziņai ar iestādi aicinām izmantot e-adresi.

[1] Sk.plašāk: Augstākās tiesas 28.10.2021. spriedums Nr. SKA-215/2021 (A420171118)
  • Kādos gadījumos iepirkumos var piedalīties piegādātāju apvienības?

Pilnsabiedrību vai piegādātāju apvienību izveide nekādā gadījumā nav vērtējama vienlīdzīgi kā konkurējošu uzņēmumu aizliegtas vienošanās jeb dalība kartelī. Apvienību izveide ir īpaši atbalstāma to uzņēmumu vidū, kas vēlas piedalīties lielākajos iepirkumos, bet nespēj individuāli nodrošināt kvalifikācijas prasības. Tāpēc šo sadarbības formu ir ieteicams izmantot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie spētu piedalīties iepirkumos un stiprinātu tajos savu konkurētspēju.

  • Kā rīkoties, ja publiskajā iepirkumā tiek novērots šķērslis konkurencei?

Aicinām publiskā iepirkuma dalībniekus aktīvi rīkoties jau iepirkuma norises laikā:

IUB iepirkumu var pārsūdzēt iepirkuma pretendenti vai potenciālie pretendenti un novērojuši iepirkumā iekļautu šķērsli. Sūdzību IUB var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts paziņojums par rezultātiem (vai 15 dienu laikā, ja paziņojums nosūtīts pa pastu). 

Savukārt KP var vērsties gan iepirkuma norises laikā, gan tad, kad līgums ir aktīvā izpildē vai izpildīts. Atkarībā no tā, kurā procesa posmā Konkurences padome uzsāk izpēti, ir iespējami dažādi risinājumi, sākot ar pārrunām un beidzot ar lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesisko pienākumu un naudas sodu. 

Vēršam uzmanību iepirkuma speciālistiem regulāri pārskatīt publisko iepirkumu sagataves un sagatavotās iestrādnes, lai tās atbilstu normatīvo aktu prasībām, aktuālajai situācijai tirgū un ir atbilstošas iepirkuma priekšmetam, t.sk. netiek iekļautas prasības, kas var nepamatoti kropļot konkurenci. 

  • Kam ir tiesības ziņot par iepirkumā novērotu šķērsli konkurencei?

IUB iepirkumu var apstrīdēt iepirkuma pretendenti vai potenciālie pretendenti.

KP par šķērsli konkurencei var ziņot gan iepirkuma pretendenti vai potenciālie pretendenti, gan saistītie tirgus dalībnieki, piemēram, preču piegādātāji vai ražotāji, kuru konkurence, nepamatotu prasību izvirzīšanas rezultātā, var tikt apdraudēta vai pilnībā izslēgta.

  • Vai Konkurences padome sniedz konsultācijas publisko iepirkumu pasūtītājiem?

KP aktīvi sniedz konsultācijas arī publiskām personām. Tām iespējams pieteikties, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu: https://www.kp.gov.lv/lv/konsulte-vispirms, kā arī rakstot uz e-pastu pasts@kp.gov.lv vai zvanot uz tālruņa nr. 67282865. Drošai saziņai ar iestādi aicinām izmantot e-adresi.