Aizliegta vienošanās ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, un to atklāšanu Konkurences padome ir izvirzījusi par savu darbības prioritāti. Vienošanās aizliegums ir noteikts Konkurences likuma 11.pantā.
Tirgus dalībnieku vienošanās var būt arī atļautas, tomēr tām ir jāveicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošana vai ekonomiskā attīstība, radot labumu patērētājiem, un tās ir paziņojamas Konkurences padomei.
Vienošanās Konkurences likuma izpratnē ir divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona.
Par karteli tiek dēvēta horizontāla aizliegta vienošanās starp viena ražošanas vai izplatīšanas līmeņa uzņēmumiem. Starp uzņēmumiem, kas pārstāv atšķirīgus ražošanas vai izplatīšanas līmeņus (piemēram, ražotājs un vairumtirgotājs vai vairumtirgotājs un mazumtirgotājs) var pastāvēt vertikāla aizliegta vienošanās.
Konkurences padome pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no lietas ierosināšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, Konkurences padome ar motivētu lēmumu var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus no lietas ierosināšanas dienas.
Par vertikālu aizliegtu vienošanos starp uzņēmumiem, kas nav konkurenti, Konkurences padome ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz 5 % apmēram no uzņēmumu pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram (bet ne mazāk kā 350 eiro katram), savukārt karteļa – aizliegtas vienošanās starp konkurentiem – dalībniekiem var tikt piemērots naudas sods līdz 10 % apmēram no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram (bet ne mazāk kā 700 eiro katram).
Kārtība, kādā aprēķināms sods, noteikts Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā, 13. un 14.1 pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem".
Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.
Procesa dalībniekam ir tiesības:
Procesa dalībniekam ir pienākums:
Par personas rīcībā esošas informācijas nesniegšanu Konkurences padomei pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, par nepatiesas informācijas sniegšanu, kā arī par Konkurences padomes lēmumu vai amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu ir paredzēta administratīvā atbildība.