Kā aizsargāt (padarīt slepenu) informāciju, kas iesniegta Konkurences padomei
Jebkurai personai, kas sniedz informāciju Konkurences padomei (pēc savas iniciatīvas vai pēc Konkurences padomes pieprasījuma), ir tiesības lūgt Konkurences padomi noteikt konkrētajai informācijai vai tās daļai ierobežotas pieejamības informācijas statusu (skat. Konkurences likuma 26.1 pantu).
Ierobežotas pieejamības statuss nozīmē, ka informācija ir pieejama tikai Konkurences padomei un, ja lēmums tiek pārsūdzēts, tiesai. Attiecīgi informācija nav pieejama plašākai sabiedrībai un arī pārējiem konkrētajā lietā iesaistītajiem uzņēmumiem.
Konkurences padome ierobežotas pieejamības statusu informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu (skat. Informācijas atklātības likuma 5.panta ceturto daļu). Pirms termiņa izbeigšanās Konkurences padome var lemt par jauna termiņa noteikšanu vai šī statusa atcelšanu.
Komercnoslēpumu saturošas informācijas aizsardzībai uzņēmumi var lūgt garāku aizsardzības termiņu un Konkurences padome šādas informācijas aizsardzību nodrošinās līdz uzņēmuma noteiktajam termiņam. Tomēr uzņēmumiem ir pienākums informēt Konkurences padomi par komercnoslēpumu saturošās informācijas statusa izmaiņām (gadījumiem, kad informācija kļūst publiska).
Informācija, kurai nav piešķirts ierobežotas pieejamības statuss, ir vispārpieejama - ar to var iepazīties pārējie lietā iesaistītie uzņēmumi un, ja tas nepieciešams, informācija var tikt citēta Konkurences padomes lēmumā, kas ir pieejams publiski.
Kā lūgt informācijas aizsardzību
- Precīzi jānorāda (pasvītrojot vai iekrāsojot konkrēto informāciju), kurai informācijai ir nosakāms ierobežotas pieejamības statuss
- Jāpamato, kāpēc konkrētajai informācijai nepieciešams ierobežotas pieejamības statuss.
Kādai informācijai var lūgt aizsardzību
Informācijas atklātības likuma 5.pantā ir norādīts, kādai informācijai var piešķirt ierobežotas pieejamības statusu
- Komercnoslēpums
Vairumā gadījumu tirgus dalībnieki ierobežotas pieejamības statusu lūdz noteikt informācijai, kas satur to komercnoslēpumu. Tādējādi, ja tirgus dalībnieks uzskata, ka attiecīgā informācija satur komercnoslēpumu (piem., preču iepirkuma cenas, piemērotās atlaides, izmaksas, līguma nosacījumi), tad nepieciešams pamatot, ka tā atbilst visām Komerclikuma 19.panta pirmajai daļā uzskaitītajām pazīmēm:
- informācija ietilpst tirgus dalībnieka uzņēmumā vai ir tieši ar to saistīta
- informācija nav vispārpieejama trešajām personām
- informācijai ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība
- informācijas nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus tirgus dalībniekam
- attiecībā uz šo informāciju tirgus dalībnieks ir veicis komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus.
Tirgus dalībniekam, nesniedzot objektīvu pamatojumu par to, ka tā sniegtā informācija atbilst visām komercnoslēpuma pazīmēm, Konkurences padome sniegtajai informācijai nenosaka ierobežotas pieejamības statusu.
- Identitāte
Pēc tirgus dalībnieka lūguma Konkurences padome nodrošina informācijas, kas atklāj personas, kas ziņojusi par pārkāpumu, identitātes aizsardzību. Tirgus dalībniekam jānorāda lūguma pamatojums un citi apstākļi, kurus tas uzskata par nozīmīgiem.
- Tirgus dalībniekam ir tiesības lūgt informācijas, kas ir saistīta ar advokāta sniegto juridisko palīdzību, konfidencialitātes nodrošināšanu, kā to paredz Advokatūras likuma 6.pants. Izsakot lūgumu, tirgus dalībnieks sniedz pamatojumu un pierādījumus, kas apliecina, ka konkrētā informācija ir uzskatāma par saistītu ar juridiskās palīdzības sniegšanu.
Lai savos lēmumos un paskaidrojumos tiesai Konkurences padome varētu nodrošināt savu secinājumu pamatojumu, bet vienlaikus neatklāt ierobežotas pieejamības informāciju, Konkurences padome var prasīt personai, kuras sniegtajai informācijai ir nepieciešams noteikt ierobežotas pieejamības statusu, iesniegt attiecīgās informācijas vispārēju pārskatu, kurā aizsargājamā informācija ir atspoguļota vispārinātā veidā vai tiek dzēsta no attiecīgā dokumenta, iesniedzot oriģināla dokumenta atvasinājumu (skat. Konkurences likuma 26.1 panta ceturto daļu).