Konkurences padome (KP) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pētījumā ir identificējusi vairākas strukturālas un normatīvā regulējuma radītās konkurences barjeras. Tādējādi tiek kavētas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju iespējas piedalīties godīgas un vienlīdzīgas konkurences cīņā, kā arī ierobežotas jaunu uzņēmēju iespējas iesaistīties nozares komercdarbībā.
KP 2015. gadā uzsāka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus pētījumu, lai noskaidrotu, kāda ir konkurences situācija atkritumu apsaimniekošanas tirgū, sniegtu priekšlikumus tās uzlabošanai, kā arī noskaidrotu nozares attīstības perspektīvas.
Pētījuma laikā KP identificēja vairākus nozares problēmjautājumus, tostarp pašvaldību pastiprinātu iesaisti komercdarbībā, atkritumu dalītās vākšanas problemātiku, problemātiku ar atkritumu apsaimniekošanu noslēgto līgumu kvalitāti un pakalpojumu saturu, ko attiecīgi saņem iedzīvotāji, kā arī normatīvo aktu radītās barjeras, kas kavē efektīvu konkurenci un neļauj sasniegt valsts mērķus virzībā uz apļveida ekonomiku.
Vērtējot pašvaldībām saistošo konkurences neitralitātes aspektu, KP konstatēja, ka tā ievērošanu negatīvi ietekmē tas, ka pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanas tirgū ir vairākas lomas – tās ir atbildīgas par reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādi, nosaka atkritumu apsaimniekošanas kārtību un cenu pašvaldības teritorijā, kā arī virknē gadījumu pašas vienlaikus ir pakalpojuma sniedzējas. Pēc informācijas apkopošanas KP secina, ka vismaz pusei Latvijas pašvaldību pilnībā vai daļēji pieder kapitāldaļas uzņēmumā, kas to teritorijā nodrošina atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus un kas ir konkurenti privātajam sektoram.
KP aicina pašvaldības atbildīgi izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas modeli, ļaujot pakalpojumus nodrošināt godīgas konkurences cīņā, piemēram, publiskā iepirkuma veidā, izvēlētam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam par konkurētspējīgām tirgus cenām. Tajā pašā laikā KP vērš uzmanību, ka iepirkuma kritērijiem ir jābūt korektiem un konkurenci neierobežojošiem, kā arī norādītajām prasībām ir jābūt skaidrām un saprotamām, lai abām pusēm nerastos pārpratumi par veicamajiem darbiem. Vienlaikus KP aicina arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus piedāvājumu izstrādes un pakalpojumu sniegšanas laikā būt godprātīgiem gan pret pašvaldību, gan pret pakalpojumu saņēmējiem.
Tāpat KP pētījumā kā īpaši problemātisku konstatēja normatīvā regulējuma prasību – lai izlietotā iepakojuma apsaimniekotājs varētu veikt saimniecisko darbību, tam nepieciešams noslēgt līgumu ar vismaz 50 šķiroto atkritumu savākšanas vietām visā Latvijā, tostarp ar trim katrā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, no kuriem tiek savākts izlietotais iepakojums. Pētījumā iegūtā informācija liecina, ka daļā gadījumu laukuma operatori bez objektīva pamatojuma atsaka slēgt sadarbības līgumus, tādējādi radot papildu administratīvās un finansiālās barjeras jaunu apsaimniekotāju ienākšanai tirgū.
Šī prasība normatīvajā regulējumā tika iekļauta ar mērķi nodrošināt izlietotā iepakojuma savākšanu no mājsaimniecībām visā valsts teritorijā. Tajā pašā laikā dati liecina, ka vairāki izlietotā iepakojuma apsaimniekotāji līgumus ar laukumu apsaimniekotājiem noslēguši, lai izpildītu prasību un varētu veikt darbību izlietotā iepakojuma tirgū, bet faktiski izlietoto iepakojumu no šiem laukumiem neiegūst. Tādējādi KP konstatēja, ka pastāvošā sistēma nav efektīva, jo tā rada barjeras jaunu iepakojuma apsaimniekotāju ienākšanai tirgū, savukārt mērķis par izlietotā iepakojuma savākšanu visas valsts teritorijā netiek īstenots.
Lai veicinātu vides aizsardzības mērķu sasniegšanu un neradītu barjeras godīgas konkurences attīstībai, KP aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citas tirgū iesaistītās puses lemt par nepieciešamību mainīt izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas modeli.
Tāpat KP vērš tirgū iesaistīto pušu uzmanību – nenovēršot šīs un citas barjeras, jauniem uzņēmumiem var samazināties iespējas iesaistīties tirgū. Tādējādi var tikt nodarīts kaitējums kopējai konkurences situācijai tirgū, vienlaikus samazinot iedzīvotāju un uzņēmēju iespējas saņemt kvalitatīvus pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām.
Plašākus pētījuma secinājumus KP prezentēja konferencē “Atkritumu apsaimniekošana: Bizness. Konkurence. Atbildība”, kas notika 23. novembrī.
Zviedrijas konkurenci uzraugošās iestādes pārstāvja/Ziemeļvalstu pētījuma projekta vadītāja Johana Adamsona prezentācija
Ziemeļvalstu konkurences iestāžu ziņojums par konkurences politiku un zaļo izaugsmi (angļu valodā)
Latvijas Konkurences padomes 2. analītiskā departamenta direktores/Latvijas pētījuma vadītājas Ilzes Tarvānes prezentācija