Konkurences padomes darba prioritātes 2017. gadā

 

 

 

 

 

Skaidrīte Ābrama

Konkurences padomes priekšsēdētāja

Konkurences padomes darba prioritātes 2017.gadā

KP mērķis ir nodrošināt iespēju ikvienam tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, kā arī veicināt konkurences attīstību sabiedrības interesēs.

Mūsdienu tirgus ir dinamisks un nepārtraukti mainīgs, tieši tādēļ ierobežotu resursu apstākļos ir nepieciešams veidot tādas darba prioritātes, kas sniedz lielāko ieguvumu godīgas, vienlīdzīgas un brīvas konkurences attīstībai visos tautsaimniecības sektoros.

1. KP darbība aptvers trīs pamatvirzienos:

  • smagāko konkurences pārkāpumu atklāšana un pārkāpēju barga sodīšana;
  • godīgas konkurences kultūras un izpratnes veicināšana sabiedrībā;
  • iestādes rīcībspējas stiprināšana konkurences aizsardzības procesu efektīvai vadīšanai Latvijā un starptautiski.

2. Nosakot 2017. gada prioritātes un uzdevumus, KP balstījās uz:

  • 2016. gada sabiedriskās domas pētījuma “Par konkurences politikas un tās īstenošanas jautājumiem” (SDP 2016) secinājumiem, apkopojot uzņēmēju, nozaru asociāciju, juridisko biroju un pašvaldību viedokļus;
  • KP redzējumu par aktuālajām norisēm nozarēs un tirgos Latvijā, tajā skaitā identificētajiem šķēršļiem vai nepilnībām konkurences turpmākajai attīstībai;
  • uzkrātajām zināšanām par konkurences politikas stratēģisko virzību un tiesību piemērošanas jautājumiem Eiropas Savienībā un pasaulē, sadarbojoties ar starptautiskajām organizācijām – OECD,EK,UNCTAD un Starptautisko konkurences tīklu (ICN).

3. Atbilstoši sabiedriskās domas pētījuma datiem, saņemtajiem iesniegumiem un dažādos līmeņos veidotām diskusijām sabiedrība aicina KP risināt divas aktuālākās konkurences problēmas, kas identificētas nozarēs un tirgos, – publisku personu iesaistīšanos komercdarbībā, kropļojot konkurenci, un iepirkumu karteļu veidošanu.

SDP 2016 vairums uzrunāto uzņēmēju, asociāciju un pašvaldību norādījuši uz iepriekš minēto problēmu aktualitāti Latvijas ekonomikā. Arī KP aizvien biežāk saskaras ar tādām uzņēmējdarbībai negatīvām parādībām kā publisku personu izraisīti konkurences neitralitātes principa pārkāpumi. Ja ar publisku personu labvēlību to kapitālsabiedrībām vai citiem “izredzētajiem” tiek nodrošinātas īpašas konkurences priekšrocības, tad var uzskatīt, ka tirgus konkurences attīstībai ir slēgts. Ilgtermiņā cieš klienti un patērētāji, jo tiek ierobežota preču un pakalpojumu izvēle, un rezultātā nedz parādās investīcijas, nedz attīstās ekonomika kopumā.

SDP 2016 68 % uzņēmēju, 80 % asociāciju un 57 % pašvaldību pauda, ka svarīgākais jautājums, kas KP būtu jārisina, ir vēršanās pret konkurences kropļošanu, ko ar saviem lēmumiem vai darbībām veic publiskas personas.

Pašlaik šādos gadījumos KP ir tikai tiesības sniegt rekomendējošus atzinumus. Tiesa, kopš 2016. gada 1. janvāra publiskām personām pirms iesaistīšanās uzņēmējdarbībā ir pienākums konsultēties ar KP par iespējamo rīcības ietekmi uz tirgu, tomēr ar to nepietiek – KP joprojām nav efektīvu pilnvaru vērsties pret valsts un pašvaldību nepamatotu un konkurenci ierobežojošu lēmumu pieņemšanu un darbībām.

KP šogad turpinās aktīvi iestāties par to, lai tiktu pieņemti attiecīgi grozījumi Konkurences likumā (KL) un iestādei būtu tiesības efektīvi vērsties pret minētajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Savukārt lielais publisko iepirkumu apjoms, it īpaši Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamība, un pretendentu vidū izplatītā vēlme pirms dalības iepirkumā savstarpēji saskaņot komercinformāciju slēpj būtisku risku šo fondu līdzekļu efektīvai ieguldīšanai – gan karteļu vienošanās, gan nereti arī pasūtītāju bezatbildīgas rīcības dēļ, veidojot labvēlīgu augsni vai pat iniciējot karteļu izveidi.

SDP 2016 73 % uzrunāto pašvaldību kā būtiskāko konkurences problēmu norādījušas aizliegtas vienošanās jeb karteļus publiskajos iepirkumos, kas ir arī biežāk atklātais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā. Līdzīgu viedokli pauduši arī 49 % uzņēmēju un 30 % asociāciju, ierindojot šo konkurences tiesību problemātiku otrajā vietā.

4. Absolūtā prioritāte - smagāko konkurences tiesību pārkāpumu – aizliegtu vienošanos un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas – atklāšana.

Zīmīgi, ka SDP 2016 ir uzsvērta KP represīvās funkcijas nozīme komersantu uzvedības maiņā un disciplinēšanā. Tā, no KP darbībām ar visefektīvāko ietekmi uz konkurences situācijas uzlabošanu tirgos tiek atzīti KP pieņemtie lēmumi par atklātiem KL pārkāpumiem (uzskata 62 % uzņēmēju), kā otra efektīvākā KP darbība minēta sodu piemērošana par KL pārkāpumiem (52 % uzņēmēju piešķir prioritāti), turklāt 60 % uzņēmēju uzskata, ka KP piemērotie sodi ir samērīgi.

Vienlaikus mazāk būtiskus konkurences pārkāpumus KP turpinās novērst, izmantojot alternatīvas metodes, bez formālās lietas rosināšanas. Proti, ar brīdinājuma procedūru iespējamu aizliegtu vienošanos gadījumos un pārrunu procedūru iespējam dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos.

5. Apvienošanos un paziņotu vienošanos ziņojumu izvērtēšana arī turpmāk būs nozīmīga KP funkcija, jo ar valstisku apvienošanās kontroli tiek uzraudzīta un nodrošināta efektīvas konkurences saglabāšana preču un pakalpojumu tirgos.

2016. gads iezīmējies ar intensīvu konsolidāciju dažādu mazumtirdzniecības uzņēmumu vidū. Paredzams, ka arī 2017. gads būs nozīmīgu apvienošanos gads. Pēdējo gadu statistika liecina, ka ik gadu izvērtējamo apvienošanos skaits sasniedz apmēram 15 darījumus, daļa no tiem notiek starp spēcīgiem konkurentiem. Kopš 2016. gada 15. jūnija grozījumi KL paredz KP tiesības pieprasīt no tirgus dalībniekiem informāciju par t.s. zemsliekšņa apvienošanām, kur kopējais apgrozījums nesasniedz 30 miljonu eiro, tajā pašā laikā mazāka apmēra darījumu konkrētajā tirgū kopīgā tirgus daļu var pārsniegt 40 % un veidoties dominējošais stāvoklis.

Tāpēc KP pēc savas iniciatīvas aktīvi sekos norisēm atsevišķos mazu apgrozījumu, bet augsti koncentrētos tirgos, lai patērētājus pasargātu no iespējamām negatīvām sekām ilgtermiņā, kas rodas no ierobežotas konkurences.

6. KP turpinās uzraudzīt par pārkāpumiem pieņemto lēmumu izpildi, lai konstatētās tirgus deformācijas tiktu izbeigtas un uzliktie naudas sodi samaksāti valsts budžetā.

Pārkāpuma konstatācijas gadījumā tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšana nav galīgās KP darbības. Bieži KP ir jāiesaistās ilgstošās, sarežģītās tiesvedībās. Jānorāda, ka vairumā gadījumu pēc KP lēmuma stāšanās spēkā (parasti pēc tiesvedības) uzņēmumi naudas sodu nomaksā.

Ja uzņēmums tiek atzīts par maksātnespējīgu, KP piesaka kreditora prasījumu. Savukārt, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka uzņēmuma aktīvi, lai izvairītos no naudas soda nomaksas, nodoti citām juridiskām personām, KP vēršas ar soda piedziņas prasību pret to uzņēmumu, kas šos aktīvus un saistības ir pārņēmis. Līdz ar to KP patstāvīgi un pastāvīgi seko tam, lai pārkāpēji nevarētu izvairīties no sodu nomaksas un valstij tiktu kompensēts nodarītais tirgus kaitējums.

Uzņēmumiem, kas ir sodīti par dalību aizliegtā vienošanā, tiek piemērots arī liegums gadu piedalīties publiskajos iepirkumos. Tiem uzņēmumiem, kas atzīst savu vainu, ir samaksājuši naudas sodu un veikuši pasākumus, lai konkurences pārkāpums neatkārtotos (piemēram, darbinieku izglītošana un/vai konkurences korporatīvās atbilstības programmas ieviešana), kopš 2016. gada ir iespēja pretendēt uz tiesībām atgūt uzticamību un piedalīties publiskajos iepirkumos. Tādā veidā pērn astoņi sodītie uzņēmumi bija ieguvuši pozitīvu KP atzinumu par iespēju pretendēt uz uzticamības atjaunošanu. Uzņēmumu izpildīto prasību atbilstību uzticamības atjaunošanai un dalībai publiskajos iepirkumos iestāde turpinās izvērtēt arī šogad.

7. Attiecībā uz tirgu uzraudzību KP prioritāri pētīs tādus sektorus kā enerģētika, digitālā ekonomika, farmācija, banku pakalpojumi, publiskie iepirkumi, mazumtirgotāju un pārtikas piegādātāju attiecības.

Tie ir sektori, kuros (I) saskatāmi šķēršļi efektīvai konkurences attīstībai vai (II) nav pietiekami skaidra regulācijas un tirgus funkcionēšanas mijiedarbība, vai (III) pēdējo gadu laikā bieži saņemtas sūdzības par konkurences tiesību iespējamiem pārkāpumiem.

Jāpiebilst, ka enerģētikas nozare, it īpaši dabas gāzes tirgus pēc liberalizācijas, saglabājoties ievērojamai vēsturiskā pakalpojumu sniedzēja tirgus varai, slēpj sevī augstu konkurences ierobežošanas risku. Arī SDP 2016 aptaujātie uzņēmēji (54 % respondentu) enerģētiku min kā vienu no nozarēm, kurām KP būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.

8. Būtiska vieta līdzās KP izmeklēšanas darbībām būs daudzveidīgam konkurences kultūras veicināšanas pasākumu klāstam, lai preventīvi novērstu pārkāpumu rašanās iespējamību.

Kultūras veicināšanas pasākumi aptvers gan izglītojošas, gan informējošas aktivitātes uzņēmējiem, pašvaldību un valsts iestāžu darbiniekiem, publisko iepirkumu rīkotājiem un augstskolu studentiem. Ir daudz aktuālu tematu, kas jāskaidro, piemēram, KL piemērošana praksē, atļautas un aizliegtas sadarbības iespējas starp uzņēmējiem, konkurences neitralitāte, pamatprincipi, kas komercdarbībā jāievēro pašvaldībām u.c. jautājumi.

Vienu no šādiem aktuāliem tematiem atklāja SDP 2016 rezultāti. Proti, 76 % no aptaujātajiem uzņēmējiem Latvijā nav bijuši informēti par iecietības programmu. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā aizvien tiek kūtri izmantotas iecietības programmas piedāvātās iespējas – uzņēmumiem, kas ir iesaistīti aizliegtā vienošanā, par to pirmajiem ziņot KP un pretendēt gan uz atbrīvojumu no naudas soda, gan gadu ilgā lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.

Jānorāda, ka konkurences kropļojumi normatīvajā regulējumā un publisku personu darbībās tiks mazināti, izmantojot konkurences advokatūras jeb aizstāvības instrumentus – diskusijas, iebildumus, pārliecināšanu, priekšlikumus. KP arī turpinās konsultēt publiskas personas – valsti un pašvaldības – un to kapitālsabiedrības par komercdarbības atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta normām. Tāpat tiks turpināts uzraudzīt un veicināt korektas attiecības starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem, efektīvi piemērojot Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, kā arī izglītot tiesnešus par KL piemērošanas aktualitātēm un jauno normatīvo regulējumu par to zaudējumu atlīdzību, kas radušies no konkurences tiesību pārkāpumiem.

2017. gada 12. novembrī konkurences uzraudzībai Latvijā apritēs 25. gadskārta un tas būs piemērots brīdis atskatīties uz konkurences attīstības procesiem Latvijā un konkurences politikas turpmākajiem izaicinājumiem.

9. KP precizēs virkni normatīvo aktu un publicēs jaunas vadlīnijas.

Tiks nodrošināta ES konkurences pārkāpumu radīto zaudējumu (Direktīvas 2014/104/ES) prasību pārņemšana, ko plānots panākt ar attiecīgiem grozījumiem KL, precizējot zaudējumu atgūšanas mehānismu. Tāpat KP turpinās precizēt dažādus konkurences tiesību piemērošanu skaidrojošus Ministru kabineta noteikumus.

Lai gūtu izpratni par iecietības programmas sniegtajām iespējām karteļu pārkāpumos iesaistītajiem un tās piemērošanas procedūru, tirgus dalībniekiem tiks sagatavotas vadlīnijas par iecietības programmas ietvaros iesniegto ziņojumu izskatīšanas kārtību.

Tā kā SDP 2016 atklāja, ka tirgus dalībniekus un juridiskās palīdzības sniedzējus uztrauc ierobežotas pieejamības dokumentu aizsardzība iestādē, tiks precizēta kārtība, kādā iestāde iegūst, saglabā un apstrādā elektroniskos pierādījumus, kā arī tiks veikts personas datu apstrādes atbilstības novērtējums, tādejādi novēršot jebkādus komercinformācijas drošības draudus.

10. KP turpinās aktīvu līdzdalību starptautiskos forumos, veicinot Latvijas starptautisko atpazīstamību, popularizējot iestādes pieredzi un stiprinot izmeklēšanas spēju, gatavojoties konkurences politikas jauniem izaicinājumiem.

Būtiskākie no tiem – OECD, Eiropas Komisijas rīkotās darba grupas, ES konkurences iestāžu vadītāju tikšanās, UNCTAD forums, Baltijas valstu konkurences iestāžu ikgadējā konference. Līdzdarbojoties starptautiskajā arēnā, kā arī gūstot ārvalstu iestāžu un izdevumu atzinību, KP ir iespējams pārliecināties par iestādes darbības efektivitāti un izvēlēto darbības metožu piemērotību. Pērn iestāde atkārtoti saņēma augsto starptautisko novērtējumu prestižajā Global Competition Review Rating Enforcement reitingā, kurā tiek iekļautas pasaulē vadošās konkurences uzraudzības iestādes. Tāpēc KP pienākums ir arī turpmāk strādāt profesionāli, efektīvi un inovatīvi, lai nezaudētu savu pozīciju starp labākajiem, par spīti dažādām grūtībām un izaicinājumiem ikdienas darbā.

11. 2017. gadā KP paliks uzticīga savām pamatvērtībām – darboties taisnīgi, profesionāli un neatkarīgi, lai veidotu godīgas uzņēmējdarbības vidi visas sabiedrības interesēs.

Esam gandarīti, ka, pēc SDP 2016, uzņēmēji, kas saskārušies ar KP darbību, novērtējuši, ka ar darbiniekiem ir viegli sazināties, tie ir atsaucīgi, uzklausa un ņem vērā uzņēmēju viedokli. Arī šogad kvantitatīvi tiks izvērtēts sabiedrības ieguvums no konkurences politikas īstenošanas. Raudzīsimies, lai katrs eiro, ko iestāde saņem no valsts budžeta, sabiedrībai sniegtu nesalīdzināmi lielāku ieguvumu. Tāpēc KP strādās saliedētā komandā, veidos efektīvu sadarbību, optimizēs struktūru, stiprinot iestādes rīcībspēju. KP realizēs to, ko saredz noderīgu esam mazajiem uzņēmumiem, – sadarbību un konsolidāciju, jo tas ir labākais veids, kā veicināt inovatīvu darbību un stiprināt savu konkurētspēju, kas valsts pārvaldes iestādei ir tikpat būtiski kā privātajam sektoram.

Aicinām gan uzņēmējus un to apvienības, gan ikvienu Latvijas iedzīvotāju uz sadarbību, atbalstu un saziņu. Mēs būsim priecīgi ar Jums tikties un saņemt gan konstruktīvu kritiku un ieteikumus mūsu darbības pilnveidošanai, gan arī sniegt skaidrojumus par interesējošiem konkurences jautājumiem.