Iepirkumu karteļu apkarošana

Atbilstoši sabiedriskās domas pētījuma datiem, saņemtajiem iesniegumiem un dažādos līmeņos veidotām diskusijām sabiedrība aicina KP risināt divas aktuālākās konkurences problēmas, kas identificētas nozarēs un tirgos, – publisku personu iesaistīšanos komercdarbībā, kropļojot konkurenci, un iepirkumu karteļu veidošanu.

KP  2016. gadā veiktās sabiedriskās domas pētījumā vairums uzrunāto uzņēmēju, asociāciju un pašvaldību norādījuši uz iepriekš minēto problēmu aktualitāti Latvijas ekonomikā. Arī KP aizvien biežāk saskaras ar tādām uzņēmējdarbībai negatīvām parādībām kā publisku personu izraisīti konkurences neitralitātes principa pārkāpumi. Ja ar publisku personu labvēlību to kapitālsabiedrībām vai citiem “izredzētajiem” tiek nodrošinātas īpašas konkurences priekšrocības, tad var uzskatīt, ka tirgus konkurences attīstībai ir slēgts. Ilgtermiņā cieš klienti un patērētāji, jo tiek ierobežota preču un pakalpojumu izvēle, un rezultātā nedz parādās investīcijas, nedz attīstās ekonomika kopumā.

KP pētījumā 68 % uzņēmēju, 80 % asociāciju un 57 % pašvaldību pauda, ka svarīgākais jautājums, kas KP būtu jārisina, ir vēršanās pret konkurences kropļošanu, ko ar saviem lēmumiem vai darbībām veic publiskas personas.

Pašlaik šādos gadījumos KP ir tikai tiesības sniegt rekomendējošus atzinumus. Tiesa, kopš 2016. gada 1. janvāra publiskām personām pirms iesaistīšanās uzņēmējdarbībā ir pienākums konsultēties ar KP par iespējamo rīcības ietekmi uz tirgu, tomēr ar to nepietiek – KP joprojām nav efektīvu pilnvaru vērsties pret valsts un pašvaldību nepamatotu un konkurenci ierobežojošu lēmumu pieņemšanu un darbībām.

KP šogad turpinās aktīvi iestāties par to, lai tiktu pieņemti attiecīgi grozījumi Konkurences likumā un iestādei būtu tiesības efektīvi vērsties pret minētajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Savukārt lielais publisko iepirkumu apjoms, it īpaši Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamība, un pretendentu vidū izplatītā vēlme pirms dalības iepirkumā savstarpēji saskaņot komercinformāciju slēpj būtisku risku šo fondu līdzekļu efektīvai ieguldīšanai – gan karteļu vienošanās, gan nereti arī pasūtītāju bezatbildīgas rīcības dēļ, veidojot labvēlīgu augsni vai pat iniciējot karteļu izveidi.

Pētījumā 73 % uzrunāto pašvaldību kā būtiskāko konkurences problēmu norādījušas aizliegtas vienošanās jeb karteļus publiskajos iepirkumos, kas ir arī biežāk atklātais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā. Līdzīgu viedokli pauduši arī 49 % uzņēmēju un 30 % asociāciju, ierindojot šo konkurences tiesību problemātiku otrajā vietā.