Dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā

Dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums ir noteikts Konkurences likuma 13.panta 2.daļā.

Vadlīnijas Konkurences likuma 13.panta 2.daļas piemērošanai


Dominējoša stāvoklī mazumtirdzniecībā atrodas tāds (tādi) tirgus dalībnieks(i)

kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā

Dominējošs stāvoklis mazumtirdzniecībā pats par sevi nav pārkāpums – aizliegta ir tā ļaunprātīga izmantošana.

Dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā būtiski atšķiras no klasiskā dominējošā stāvokļa tirgus varas apjoma ziņā. Uzņēmumam kas atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā, piemīt spēja uzspiest netaisnīgus darījuma nosacījumus vai maksājumus piegādātājiem, taču atšķirībā no klasiskā dominējošā stāvokļa nepiemīt spēja rīkoties pilnīgi neatkarīgi no patērētājiem vai konkurentiem.

Dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā jēdziens Konkurences likumā tika iekļauts 2008.gada nogalē, lai panāktu godīgas, nediskriminējošas, prognozējamas attiecības starp ražotājiem un lielajiem mazumtirgotājiem. Atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus, likums paredz aizsargāt to ražotāju tiesības, kuru tirgus vara ir pārāk neliela, lai dialogā ar lielajiem tirgotājiem veiksmīgi aizstāvētu savas intereses.


Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā izpaužas kā:

  • netaisnīgu un nepamatotu noteikumu piemērošana vai uzspiešana attiecībā uz preču atdošanu atpakaļ, ja vien netiek atdota nekvalitatīva prece vai prece, arī patērētājiem nezināma, jauna prece, kuras piegādes vai piegādes apjoma palielinājuma iniciators ir piegādātājs
  • netaisnīgu un nepamatotu maksājumu, atlaižu piemērošana vai uzspiešana par preču piegādi, piegādāto preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā, tai skaitā par preču izvietošanu veikalu plauktos, un tirdzniecības veicināšanas pasākumiem. Par netaisnīgu un nepamatotu nav uzskatāms objektīvi pamatots maksājums par jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū
  • netaisnīgu un nepamatotu maksājumu piemērošana vai uzspiešana par līguma slēgšanu, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami ar to, ka līgums tiek slēgts ar jaunu piegādātāju, kuram līdz ar to nepieciešama īpaša izvērtēšana
  • netaisnīgu un nepamatotu maksājumu piemērošana vai uzspiešana par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai
  • netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm. Norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām, ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja tas pārsniedz 30 dienas no preču piegādes dienas
  • netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošana vai uzspiešana par darījumu noteikumu pārkāpumu

Lai nodrošinātu vienveidīgu izpratni par Konkurences likuma normu interpretāciju, Konkurences padome pēc plašām konsultācijām un diskusijām gan ar piegādātāju un ražotāju pārstāvjiem, gan lielākajiem mazumtirgotājiem un juridisko biroju pārstāvjiem ir apstiprinājusi vadlīnijas Konkurences likuma 13.panta otrās daļas piemērošanai


Pārkāpuma lietas izskatīšanas termiņi

Konkurences padome pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no lietas ierosināšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, Konkurences padome ar motivētu lēmumu var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus no lietas ierosināšanas dienas.


Naudas sods

  • līdz 0,05% apmēram no uzņēmuma pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma (bet ne mazāk kā 350 eiro katram)
  • par jebkuru nākamo pārkāpumu, ja tas izdarīts pēc naudas soda uzlikšanas – līdz 0,2% no uzņēmuma pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma (bet ne mazāk kā 350 eiro katram)
  • Ja netiek pildīti iestādes noteiktie tiesiskie pienākumi, tā var pieņemt lēmumu par naudas soda palielināšanu līdz 2% (šajā gadījumā naudas sods nedrīkst būt mazāks par 700 eiro katram)

Kārtība, kādā aprēķināms sods, noteikta Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem”.

Konkurences padomes lēmuma pārsūdzēšana

Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.
 

Procesa dalībnieku tiesības un pienākumi

Procesa dalībniekam ir tiesības:

  • iesniegt pierādījumus, sniegt paskaidrojumus
  • ierosināt, lai Konkurences padome sniedzamajai informācijai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu (vairāk informācijas šeit)
  • normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iepazīties ar lietas materiāliem, izteikt savu viedokli
  • pārsūdzēt Konkurences padomes lēmumus

Procesa dalībniekam ir pienākums:

  • Konkurences padomes noteiktajā termiņā, apjomā un veidā sniegt pieprasīto informāciju (arī komercnoslēpumu saturošu informāciju)
  • iesniegt pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, un paziņot Konkurences padomei par faktiem, kas viņam ir zināmi un konkrētajā lietā varētu būt būtiski


Par personas rīcībā esošas informācijas nesniegšanu Konkurences padomei pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, par nepatiesas informācijas sniegšanu, kā arī par Konkurences padomes lēmumu vai amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu ir paredzēta administratīvā atbildība (vairāk informācijas šeit).

Kā ziņot par pārkāpumu