Aktualitātes

Rīgas iedzīvotājiem nākotnē var nākties pārmaksāt par pašvaldības tuvredzīgajiem lēmumiem

(14.02.2017.)

Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama pauž bažas, ka Rīgas domes iespējamais atbalsts publiskās un privātās partnerības procedūras sākšanai sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei ir tuvredzīgs. Apsaimniekotaja izvēle, kas paredz uz 20 gadiem slēgt publiskās un privātās partnerības līgumu, veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju, nozīmē nevērtēt šāda risinājuma ietekmi uz konkurenci ilgtermiņā un pilnībā slēgt tirgu konkurences attīstībai.

KP priekšsēdētāja S. Ābrama: “Jau šobrīd varam secināt, ka aizvien vairāk sašaurinās Latvijas atkritumu apsaimniekošanas tirgus, kurā privātie uzņēmumi var brīvi konkurēt. Ja Rīgā, kas Latvijas mērogam ir ļoti nozīmīgs tirgus, konkurence tiks slēgta uz 20 gadu termiņu, tad varam sagaidīt, ka atkritumu apsaimniekošanas tirgū konkurence vispār tiks likvidēta. Vēršu uzmanību, ka tieši iedzīvotāji būs tie, kas īpaši negatīvi var izjust šāda lēmuma sekas. Sabiedrības, tajā skaitā Rīgas iedzīvotāju interesēs, ir saņemt pakalpojumus par konkurētspējīgām, nesadārdzinātām cenām. Ja konkurence nepastāv, tad šie ieguvumi iespējamā monopolista netraucētas darbības rezultātā patērētājiem var tikt liegti.”

Tādēļ KP atkārtoti aicina Rīgas domi izvērtēt šāda publiskās un privātās partnerības līguma nepieciešamību un nepieļaut konkurences kropļošanas riskus. KP, kas daudz pētījusi atkritumu apsaimniekošanas tirgus problemātiku Latvijā, uzskata, ka Rīgas teritoriju ir iespējams sadalīt vairākās atkritumu apsaimniekošanas zonās, kur paralēli būtu iespējams darboties vairākiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem. Turklāt dalīto sadzīves atkritumu savākšanu pilsētā iespējams nodrošināt arī slēdzot iepirkuma līgumu uz īsāku termiņu. Tādā veidā tiktu nodrošināta iespēja saglabāt konkurenci arī nākotnē.

KP uzsver, ka valstij un pašvaldībām, pieņemot lēmumus, kas ilgtermiņā var būtiski ietekmēt situāciju tirgū, jāņem vērā sabiedrības intereses attiecībā uz nepieciešamību veicināt konkurenci. Tāpat publiskām personām ir pienākums rīkoties saskaņā ar labas pārvaldības principiem un likumā noteiktos izņēmumus izmantot samērīgi, piemēram, nenoslēdzot nepamatoti garus koncesiju līgumus vai nepiešķirot būtiskus apjomus tikai vienam spēlētājam.